Autoru, autortiesību aģentūras AKKA/LAA un autoru darbu izmantotāju publiskā attiecību skaidrošana ieguvusi plašu rezonansi gan medijos, gan sabiedrībā. Tāpēc vēlos tieši iepazīstināt DELFI lasītājus ar grupas “Prāta vētra” un tās menedžmenta viedokli.
“Prāta vētra” pirmā paziņoja par līguma laušanu ar AKKA/LAA, tādējādi paužot savu nostāju pret tās darba stilu, kas šobrīd rada vairāk jautājumus nekā sniedz atbildes. Mūsu piemēram ir sekotāji, un tie nebūs pēdējie, kas paziņos par līguma laušanu ar Paklones kundzes vadīto organizāciju. Tas ir apliecinājums, ka ne jau autoru ambīcijas, “sliktā sirdsapziņa” vai kaprīzes vainojamas ilgi briedušajā konfliktā ar AKKA/LAA.

Kas liek autoriem nostāties pret organizāciju, kura radīta, lai tiem palīdzētu un kurai bija jākļūst par loģisku sadarbības partneri autoriem un darbu izmantotājiem? Kā vienu no galvenajiem argumentiem autori min neskaidrās atskaites un nesaprotamo atlīdzības aprēķināšanas sistēmu. Autoriem netiek sniegtas detalizētas atskaites par saņemto atlīdzību, kuras varētu, piemēram, salīdzināt ar raidorganizāciju atskaitēm. AKKA/LAA (lasi - Paklones kundze) nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem – cik konkrēti ir iekasēts par katru konkrēto autoru un katru darba izmantošanas reizi no katra izmantotāja, cik no šīs summas ir izmaksāts autoram, cik procentus par starpniecību ir ieturējusi aģentūra. Loģiski - autoram rodas sajūta, ka viņu muļķo paša pilnvarota persona, viņš negūst pilnīgu priekšstatu par savas nopelnītās naudas kustību un sadales mehānismu. Pat tad, ja viss ir godīgi, šāda neuzticības gaisotne rada bažas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!