Ielām, tāpat kā cilvēkiem, vārdi lielākoties tiek doti uz mūžu. Ielu nosaukumi ir gluži kā savdabīgs kods, kas vēsta par notikumiem, personām, laikmetu. Kāpēc tās ieguvušas tieši tādu nosaukumu, kā izvēle izdarīta pagātnē un kā tagad?
"Nedēļa" šos jautājumus uzdeva mākslas zinātniecei un vēsturniecei Intai Štamgutei, kura lielu daļu sava mūža veltījusi Rīgas ielu nosaukumu pētniecībai un šobrīd vada Rīgas Domes Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisiju.

Rīgā patlaban ir 1595 ielas, un to nosaukumu vēsture ietiecas tālu pagātnē — pat 13. un 14. gadsimtā, kad sāka veidoties Rīgas pilsēta. Galvaspilsētai augot, ielas piedzīvojušas vairākus vārda došanas viļņus, daļa no nosaukumiem ir vairākkārt mainīti, piemērojoties laikam, bet daļa vēl joprojām "valkā" vecos nosaukumus. Šobrīd, Rīgai strauji izplešoties (vienā ciematiņā pie Juglas vien ir 13 jaunas ielas), vajadzēs daudz jaunu nosaukumu, kas būtu šā laikmeta liecinieki, tāpēc tie būtu piešķirami ar apdomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit