Aizvadītā gada nogalē Latvijas iedzīvotājiem tika pasniegta kārtējā "dāvana". Cukurbiešu audzētāju asociācijas vadītāji un cukurfabriku īpašnieki, nesagaidījuši diskusijas beigas, lielā steigā pasludināja abu – Jelgavas un Liepājas cukurfabriku slēgšanu.
Šī sasteigtā lēmuma pieņemšana liecina par šauras interešu grupas centieniem īstenot savas vēlmes, nerēķinoties ne ar cukurbiešu audzētāju nostāju, ne cukura patērētāju domām, nesagaidot cukurfabriku arodbiedrību lēmumu. Tas mūsu valstī nav nekāds jaunums, tā tas ir bijis arī pagātnē. Kas no tā ir iznācis, nav grūti saskatīt. Klibojam ar abām kājām. Par abām galvenajām nozarēm – rūpniecību un lauksaimniecību varam runāt tikai nosacīti, vismaz salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties – šoreiz kārta ir pienākusi cukura nozarei. Šajā sakarībā palūkosimies uz notikumu attīstību pagājuša gada decembrī. Saņemot enerģisku cukurbiešu audzētāju vairākuma pretsparu, izdevās apturēt lēmumu par tūlītēju cukura nozares likvidēšanu, lai uzsāktu diskusiju visu pušu nostādņu noskaidrošanai. Diskusija parādīja, ka nospiedošais vairākums tās dalībnieku iestājas par nozares saglabāšanu. Minēšu tikai dažus spilgtākos piemērus no diskusijā paustajām domām.

Cukurbiešu audzētāju asociācijas vadītāji ir deklarējuši, ka ilgtermiņā ar biešu audzēšanu nodarboties nebūšot izdevīgi, tāpēc piekrīt tūlītējai cukura nozares likvidēšanai (J.Beļavnieks "Kas šoreiz rok kapu Latvijas cukuram", Latvijas Avīze, 19.12.2006.).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit