Centrbēdze pieņemas spēkā

Leiboristu valdīšanas desmit gados paplašinātas vietējo varas iestāžu pilnvaras, uzjundot neatkarības atjaunošanas prasības skotu radikāļu aprindās. Skotijas parlaments lemj visus jautājumus, izņemot aizsardzību un ārlietas. Skotijas banka drukā skotu mārciņas, kuru vērtība ir vienlīdzīga angļu mārciņai (aptuveni viens lats). Skoti piedalās Britānijas nacionālā parlamenta vēlēšanās, taču angļi nepiedalās Skotijas likumdevēju izraudzīšanā. Pieaugot neapmierinātībai par pilnvaru sadali Britānijas parlamentā, daļa leiboristu aicina atļaut par Anglijas jautājumiem balsot tikai Anglijā ievēlētiem deputātiem, izveidot atsevišķu Anglijas parlamentu vai izbeigt savienību ar Skotiju. Konservatīvo partija un liberāldemokrāti ir pret reģionālo parlamentu tiesību paplašināšanu, uzskatot, ka tas novedīs pie Apvienotās Karalistes izjukšanas.

Skotijā, kur ir 5 miljoni iedzīvotāju, un Velsā ar 2 miljoniem iedzīvotāju pieaugot neatkarības prasībām un nacionālās identitātes izjūtai, 50 miljoni angļu, kas gan ir skaitliski lielākā nācija Apvienotajā Karalistē, sāk izjust mazvērtību. Par Skotijas neatkarību galvenokārt iestājas inteliģence, bet uzņēmēji un strādnieki vairāk apzinās saimnieciskās saiknes svarīgumu ar Angliju. Politikāņi, kā parasti, nostājas tajā pusē, kur tobrīd izdevīgāk. Valstī, ko oficiāli dēvē par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Skotija ir pussoli no neatkarības, Velsa gatavojas spert šo soli, bet Ziemeļīrija nezaudē cerības apvienoties ar Īriju.

Skoti sliecas uz neatkarību

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit