Mediķi: Atklāta vēstule Valsts prezidentam

- ņemot vērā, ka tiesības uz noteiktu medicīniskās palīdzības minimumu atbilstoši LR Satversmei mūsu valstī ir vienas no cilvēka pamattiesībām, tomēr tās šobrīd tiek precizētas ne vien likumā, kā to nosaka Satversmes 89. pantā ietvertā norma, bet galvenokārt ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri nav pārskatāmi un kuru biežajām izmaiņām grūti izsekot,

- uzskatot, ka liela daļa pacientu, arī mēs, ja slimojam, Latvijā pretēji Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam tiek diskriminēti, jo jāmaksā pacienta iemaksa par no valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, kamēr daudzas iedzīvotāju kategorijas, saņemot identiskus pakalpojumus, tiek no šīs iemaksas atbrīvotas,

- izsakot pieņēmumu, ka ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu kompensācijas kārtība šobrīd ir pretrunā gan ar Satversmes 89.pantu, gan Administratīvā procesa likumu, jo kompensējamo zāļu vispārējo nosaukumu sarakstu un ierobežojumus atsevišķu zāļu izrakstīšanai noteiktam privātpersonu (pacientu) lokam nosaka nevis ārējie normatīvie akti, bet vienīgi valsts pārvaldes iestādes – Zāļu cenu valsts aģentūras, rīkojumi un dienesta informācija,

- norādot, ka šobrīd Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra faktiski nespētu nodrošināt pacientiem kaut cik savlaicīgi pieejamu to medicīnisko pakalpojumu klāstu, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, ja vien daudzi ārstniecības iestāžu darbinieki nepiekristu strādāt ar paaugstinātu intensitāti vai virsstundas, tādējādi pakļaujot gan sevi, gan pacientus zināmam riskam; tomēr vienlaikus tiek bremzēta privāto medicīnas iestāžu attīstība, spiežot tās rēķināties ar neadekvāti zemām kāda dominējošā stāvoklī esoša veselības apdrošinātāja un faktiski konkurenta – valsts, noteiktām pakalpojumu cenām,

- paužot neizpratni, kāpēc, saņemot valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, pacients ir spiests apmeklēt vienīgi tās ārstniecības iestādes, kuras ir līgumattiecībās ar VOAVA, jo viņam nav iespēju saņemt atpakaļ daļu naudas, piemēram, valsts noteiktā speciālista aprūpes epizodes vai stacionāra gultas dienas izcenojuma apmērā, kas samaksāta par ārstēšanos privātā ārstniecības iestādē; netiek respektēts Ārstniecības likumā noteiktais pacienta pienākums savlaicīgi, bet nevis bezjēdzīgi gaidot rindās rūpēties par savu veselību, kā arī tiesības brīvi izvēlēties obligātajām prasībām atbilstošu ārstniecības iestādi; mūsuprāt, tiek pārkāpts Konkurences likumā noteiktais aizliegums dominējošā stāvoklī esošai personai, šai gadījumā – valstij, ierobežot pakalpojumu tirgu par sliktu patērētājam, atzīstot, ka Ministru kabineta 30.11.06. noteikumi Nr.980 "Par darba samaksu ārstniecības personām" pretēji vispārējiem tiesību principiem pieļauj darba devējiem nepiešķirt sertificētām ārstniecības personām augstākas amata kvalifikācijas kategorijas kā nesertificētām ārstniecības personām; gluži pretēji, ieņemot līdzvērtīgus amatus, kategorijas var būt pat zemākas, piemēram, ir dzirdēti gadījumi, kad nesertificētam ārstam noteikta 5., bet sertificētam – 6. kategorija,

- atzīmējot, ka ārstniecības personām, kuras faktiski veic vienādu darbu, MK noteikumi Nr. 980 pieļauj vispār nenoteikt piemaksu par darba stāžu vai noteikt mazāku piemaksu, nekā salīdzināmā situācijā maksā cits darba devējs,

- uzsverot, ka valdības apstiprinātās zemākās darba algas likmes sertificētām ārstniecības personām – no 01.01.08. ārstam 422 lati, bet māsai 266 lati (pirms nodokļu nomaksas!), nekādi neatbilst valsts izvirzītajām īpaši augstajām mediķu izglītības un regulāras kvalifikācijas celšanas prasībām, neuzlabo darbinieku tiesisko stāvokli, bet drīzāk varētu kalpot par attaisnojumu kādam darba devējam noteikt darbiniekiem nenozīmīgi augstāku darba samaksu, vienlaikus deklarējot, ka tiek maksāts "vairāk par MK noteikto",

- atgādinot, ka ārstniecības personu profesionālo darbību, ja tikuši sniegti no valsts budžeta finansēti veselības aprūpes pakalpojumi, vienlaikus, nereti praksē pat dublējoties funkcijām, var kontrolēt divas valsts iestādes – VOAVA un Veselības inspekcija; tomēr nevienu no tām būtībā neinteresē faktiskā darba kvalitāte vai reālas sistēmas problēmas, bet tikai medicīniskā dokumentācija, kuras precīza un kvalitatīva aizpildīšana aizņemtu nepieļaujami daudz laika pašreizējā kadru trūkuma un pārslodzes apstākļos, kad primāri tomēr būtu nodrošināt iespējami vairāk pacientiem vienlīdzīgas tiesības saņemt savlaicīgu un dotajā brīdī nepieciešamo ārstēšanu; pie tam arī pašu elementārāko ārsta ētikas principu ievērošana ir pietiekoši laikietilpīgs, ar rakstīšanu parasti nesaistāms process,

- izsakot viedokli, ka šādā valsts organizētā un finansētā veselības aprūpes sistēmā, kur VOAVA par pakalpojumu sniegšanu slēdz ar ārstniecības iestādēm publisko tiesību līgumus*, savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka drīzāk administratīvā procesa normas, bet nevar veidoties normālas civiltiesiskas attiecības starp ārstu vai ārstniecības iestādi un pacientu, tādējādi pasliktinot tieši pacienta tiesisko statusu,

- kā arī norādot, ka ar pašreizējo vai tuvākos gados prognozējamo no valsts puses piešķirto, dotajā situācijā valsts reālās iespējas atspoguļojošo finansējumu veselības aprūpes sistēma būtībā agonizē un nebūs spējīga funkcionēt tagadējā veidolā ilgāk par 3 – 5 gadiem, kad liela daļa mūsu kolēģu pensionēsies,

- saredzam kā vienīgo iespēju nozares saglabāšanai un neatliekamai kadru piesaistei iespējami ātrāk realizēt radikālu reformu, valsts lomas mazināšanu un tirgus ekonomikas principu ieviešanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā.

Aicinām Valsts Prezidenta kanceleju, LR Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju, Tiesībsarga biroju, Konkurences padomi savas kompetences ietvaros izvērtēt tiesisko un ekonomisko attiecību problēmas Latvijas veselības aprūpes sistēmā, kā arī iespēju robežās veikt koriģējošus pasākumus, bet tādi ir, mūsuprāt, neatliekami.

Ņemot vērā faktiskās iespējas, ko īpaši ierobežo finansējuma un kadru problēmas, sistēmas darbības nodrošināšanai ierosinām ieviest šādu veselības aprūpes modeli, kurā:

1) noteikts ar likumu, ka par valsts budžeta līdzekļiem, ko administrē VOAVA, tiek nodrošināta:

- neatliekamā medicīniskā palīdzība un vienota neatliekamās palīdzības dienesta uzturēšana, - profilaktisko apskašu programma – normatīvos aktos noteiktā kārtībā, - ārstniecības pasākumi to psihisko traucējumu vai infekcijas slimību gadījumā, kad pēc likuma piemērojama vai var tikt piemērota ārstēšana pret personas gribu, - likumā noteiktā pārejas periodā – onkoloģiskā, psihiatriskā un narkoloģiskā palīdzība,

2) noteikts ar likumu, ka pārējā veselības aprūpe tiek finansēta no pakalpojumu saņēmēju vai apdrošināšanas sabiedrību (valsts uzturētu vai privātu) līdzekļiem,

3) izstrādāta un ieviesta metodika, kādā kārtībā saistībā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā veiktiem grozījumiem un šim likumam pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem valsts nodrošina bērnus, invalīdus, pensionārus, Sievietes grūtniecības un pēcdzemdību periodā ar valsts apmaksātām veselības apdrošināšanas polisēm, kas iespēju robežās saglabātu līdz šim ikvienam pieejamo pakalpojumu klāstu, 4) izveidota sistēma, kad personām (vai trešajām personām) tiktu daļēji kompensēti izdevumi par veselības apdrošināšanas polises iegādi, piemērojot ienākuma nodokļa atlaides un vienlaikus tādējādi veicinot rīvprātīgās apdrošināšanas attīstību, 5) saglabāta un pilnveidota līdzšinējā sistēma, kad personas var saņemt ienākuma nodokļa atlaides, iesniedzot dokumentus VID, par no saviem līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem,

6) racionālai resursu izmantošanai un slimību profilaksei tiek saglabāta primārās aprūpes sistēma, nosakot likumā, ka šī projekta 3. punktā minētajām personām, lai saņemtu valsts apmaksāto veselības apdrošināšanas polisi, jābūt reģistrētām pie ģimenes ārsta, kā arī rosināt tamlīdzīgus nosacījumus ietvert privāto apdrošināšanas sabiedrību līgumos ar klientiem,

7) noteikts, ka pēc projekta 1.punktā minētā pārejas perioda valsts ar administratīvi regulējamu cenu starpniecību veic norēķinus vienīgi par neatliekamo medicīnisko palīdzību, apmaksājot ārstniecības iestādes iesniegtu rēķinu, kā arī par normatīvos aktos noteiktām profilaktiskajām apskatēm; ar MK noteikumiem tiek noteikta tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personu darba samaksas sistēma, citur šos jautājumus regulē atbilstoši Darba likumam un LR Civillikumam,

8) ievērots princips, ka apdrošinātājs nedrīkst ierobežot pacienta tiesības izvēlēties sertificētu ārstniecības iestādi atbilstoša veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja vien pacients līgumā ar apdrošinātāju tam nav devis piekrišanu; tāpat gan starp pacientu un ārstniecības iestādi, gan starp jebkuru apdrošinātāju un ārstniecības iestādi veidojas uz līdztiesību, vienošanos un cieņu balstītas civiltiesiskas attiecības.

Paskaidrojums: normatīvajos aktos nav precizēts, vai līgumi starp VOAVA un ārstniecības iestādēm ir publisko tiesību līgumi, bet tos par tādiem ir atzinusi Administratīvā apgabaltiesa (16.03.07. lēmums lietā Nr.AA717-07/16  20.punkts).

Oskars Bundža, psihiatrs,

Liene Lapiņa, psihiatre,

Inga Bauska, psihiatre,

Svetlana Tērauda, psihiatre,

Ilona Paegle, psihiatre,

Elmārs Tērauds, psihiatrs,

Armands Liseckis, psihiatrs,

Gunta Krūtaine, psihiatre,

Jānis Breikšs, psihiatrs,

Rita Otzule, psihiatre,

Inta Rozentāla, psihiatre,

Dzintra Štāle, psihiatre,

Imants Strolis, psihiatrs,

Aisma Bredovska, psihiatre,

Guna Želevska, psihiatre,

Irēna Greivule, psihiatre,

Elita Rusmane, psihiatre,

Andris Arājs, psihiatrs,

Anita Zariņa, psihiatre,

Māra Jumeja, psihiatre,

Elita Arāja, psihiatre,

Jānis Druvietis, psihiatrs,

Evija Smilgāja, psihiatre,

Ilmārs Mičulis, narkologs,

Andis Banga, psihiatrs,

Rūta Grava, psihiatre,

Rita Nalivaiko, psihiatre,

Vizma Olte, ģimenes ārste.