Vēl tā paša gada 25. martā biju aculiecinieks kā nesankcionētā piemiņas pasākuma laikā pie Brīvības pieminekļa vairāki čekisti Pupuru saķēra aiz visām četrām un burtiski ar galvu pa priekšu iemeta baltā volgā netālu no avīžu kioska pie Laimas pulksteņa. Toreiz ar kompartijas svētību Rakstnieku savienība rīkoja uz Sibīriju aizsūtīto piemiņas pasākumu Brāļu kapos. Radikālāk noskaņotie Latvijas patrioti šo toreizējā RS priekšsēdētāja, LKP CK locekļa Jāņa Petera organizēto pasākumu vērtēja kā šķeltniecisku un pulcējās Bastejkalnā, lai pulksten 18 dotos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa līdzīgi kā 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā. Satraukums bija tik liels, ka burtiski ļodzījās kājas. Visapkārt ložņāja čekisti un neslēpjoties fotografēja. Laukums pie Brīvības pieminekļa bija pilns ar miličiem. Pie Laimas pulksteņa stāvēja vairākas volgas, vienā no tām sēdēja toreizējais Latvijas VDK priekšsēdētājs Staņislavs Zukulis, kurš notiekošo vēroja caur tonētiem automašīnas logu stikliem. Gar mašīnām šurpu turpu šaudījās milicijas priekšnieks Oļegs Gončarovs un Rīgas milicijas pārvaldes vadītājs Vladimirs Bugajs. Abi tuvu mutei turēja rācijas un nemitīgi deva norādījumus visuresošajiem miličiem. Neatceros vairs precīzi, bet šķiet, ka Pupurs tomēr bija paguvis nolikt ziedus pie Pieminekļa un atceļā uz Vecrīgas pusi neapdomīgi pietuvojās šīm volgām. Tad viņu arī aiz padusēm no mugurpuses saķēra divi čekisti un kājām šļūcot pa zemi aizvilka līdz mašīnai, kur piesteidzās vēl divi un satvēruši aiz kājām ielidināja volgas aizmugurējā sēdeklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!