Olimpiskās spēles Latvijas hokejistiem noslēgušās tieši tā, kā objektīvi tam vajadzēja notikt, proti, ar četriem zaudējumiem četrās spēlēs, pat neraugoties uz satraucošo scenāriju pēdējā cīņā pret Čehiju.

Noņemsim rozā brilles taču arī nekaisīsim pelnus sev uz galvas. Mums diemžēl nav savu malkinu, krosbiju un ovečkinu. Tas, ka NHL aptur regulāro turnīru un ļauj klubu spēlētājiem startēt nacionālo izlašu sastāvā, ir vairāk nācis par labu mūsu konkurentiem un nevis mums. Arī diemžēl. Tikpat skaudri ir jāsecina, ka vidusmēra KHL klubs (kas patiesībā nemaz nav slikti!) un uz tā bāzēta izlase nespēj saturīgi cīnīties ar NHL zvaigznēm, kuras savu statusu apliecina, nevis pozējot žurnālu vākiem, bet gan ar gūtiem rezultativitātes punktiem praktiski katrā spēlē. Vēlreiz diemžēl.

Ja godīgi, mēs to visu zinājām arī pirms Olimpiskajām spēlēm. Protams, varējām cerēt, ka aprēķini nebūs spēkā gluži kā pirms 15 gadiem, kad pasaules čempionu laurus plūca Somija, principiāli startējot bez neviena NHL supermeņa sastāvā un tomēr pārspējot daudz zvaigžņotākus konkurentus. Vankuverā tas nenotika. Turnīrs ritēja savu normālo gaitu, un te nav par ko žēloties, kaut arī mums vairāk būtu paticis cits scenārijs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!