Taisnības labad gan jāatzīst, ka J. Vilgerts ir mainījis savu sākotnējo pozīciju un šobrīd atzīst: "Es nezinu vai ir vērts atgriezties pie diskusijas pirmsākumiem jeb strīdiem. Tas lai paliek pagātnē! Mūsu organizācijā vairākus mēnešus ir notikusi diskusija un beidzot ir izkristalizējies viedoklis par atkritumu plūsmu shēmām. Tātad visa tā atkritumu sadaļa, kas attiecas uz iedzīvotājiem, tai jāpaliek pašvaldības kompetencē. Mūsuprāt, pašvaldību ziņā ir jāatstāj viss, kas attiecas gan uz šķirotiem, gan nešķirotiem atkritumiem. Savukārt atkritumus, kas rodas no ražošanas procesa, vai citas komercdarbības, apsaimniekotu pēc brīvā tirgus nosacījumiem".
Kā jau tam būtu jābūt, arī šoreiz, likumdošanas uzlabošana ir uzsākta cēlu mērķu vārdā: lai sakārtotu atkritumu apriti valstī, padarot atkritumu savākšanas un pārstrādes procesus daudz caurspīdīgākus, kā arī būtiski palielinātu šķiroto atkritumu īpatsvaru. Noteikti ir jāpiekrīt, ka izmaiņas likumdošanā ir nepieciešamas, gan tādēļ, ka to prasa Eiropas Savienība (ES) direktīvas, gan arī tamdēļ, ka ir jāpilnveido esošā normatīvā bāze, lai vecinātu visu atkritumu nonākšanu tam paredzētās vietās un nevis tie tiktu izgāzti Latvijas mežos, gan arī tādēļ, lai motivētu iedzīvotājus atkritumus šķirot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!