Juka Rislaki: Dažreiz brīnos, kas ir tā Latvija, ko esmu centies aizstāvēt

- Pirms diviem gadiem klajā nāca jūsu grāmata "Maldināšana: Latvijas gadījums", kurā atspēkojat nepatieso pret mūsu valsti vērsto propagandu. Kas ar grāmatu noticis tālāk? Vai Latvijas Ārlietu ministrija to ņēmusi savā bruņojumā?

J. Rislaki: - Grāmatu šobrīd tulko krieviski un igauniski; tā jau izdota arī somiski un angliski. Krieviski to plāno izdot "Jumava", igauniski - kāda Tallinas izdevniecība, un Igaunijā interese esot liela. Šajā grāmatā cenšos aizstāvēt Latviju. Un ārzemniekiem rodas lielāka ticamība manis teiktajam, jo ne viss aprakstīts rožaini, ir atvēlēta vieta arī kritikai. Esmu visai kritisks vērotājs, un ne visiem Latvijas politiķiem patika tas, ko es tur uzrakstīju.

Ārlietu ministrija, cik zinu, tā arī nevienu grāmatas eksemplāru nenopirka. Saeimai bijis nodoms iegādāties vismaz tūkstoti eksemplāru angļu valodā, bet nenopirka nevienu. Iespējams, viedoklis mainījās, kad izlasīja pēdējo nodaļu, kur es rakstu par Latvijas politiku. (Smejas.) Nekas! Pa vienai grāmatai uzdāvināju visiem ministriem un Latvijas institūtam - vairākas grāmatas. Tāpat Latvijas eirodeputātiem, atskaitot Ždanoku un Rubiku, kuriem to dāvināt nebūtu nozīmes.

- Gribam jūs apsveikt ar Somijas Baltās Rozes ordeni, ko jums piešķīra prezidente Tarja Halonena.

- Pagājušogad prezidents Zatlers man pasniedza Atzinības krustu - varbūt par to, ka esmu centies aizstāvēt Latviju. Somijas prezidente man piešķīra ordeni varbūt daļēji tāpēc, ka premjerministrs Dombrovskis, viesodamies Somijā, Halonenas kundzei uzdāvināja manu karikatūru grāmatu. (Smejas.) Dzirdēju atsauksmes, ka viņa esot par tām ļoti smējusies.

Es esmu demokrātiski noskaņots cilvēks, un ordeņi man nav tik svarīgi. Tomēr ordeņa piešķiršana liecina, ka latvieši pamanījuši, ko esmu darījis valsts labā. Diemžēl Latvijā ir daudzi citi, kuri ordeni būtu pelnījuši, bet to vēl nav dabūjuši. Man prieks arī par Somijas Baltās Rozes ordeni. Ģenerālis Krišjānis Berķis, par kuru esmu sarakstījis grāmatu, arī savulaik tika ar tādu apbalvots.

Bet jāsaka, dažreiz brīnos, kas ir tā Latvija, ko esmu centies aizstāvēt. Es arī turpmāk aizstāvēšu latviešus un Latvijas valsti, bet ne vienmēr Latvijas politiķus vai valdību. Pret Dombrovska valdību man gan nav iebildumu. Bet man sirds sāp par Latviju. Kāpēc - par to varētu ilgi runāt.

Cilvēki Latvijā ir ļoti vīlušies politikā un demokrātijā. Daudzi domā, ka tas, kas tagad Latvijā notiek, ir politika un demokrātija, bet tā nav. Manuprāt, tā ir vairāk spēle un tirgošanās, un valsts apzagšana, un liekulība. Viens piemērs. Jūrmalā ir ļoti jauks veco ļaužu pansionāts, nesen remontēts, ar baseinu. Dome to gribēja privatizēt un pensionārus un invalīdus nosūtīt citur. Mēs, jūrmalnieki, pēdējā brīdī to apturējām. Pilsētas mērs tad bija ļoti nikns un teica, ka mēs "politizējot" šo lietu. Latvijas politiķi bieži lieto vārdu "politizēt", kad vien viņiem kaut kas nepatīk. Var redzēt, ka politiķis pats nesaprot, kas ir politika, un vēlētāji, kuri atbalsta šo politiķi, nesaprot, kas ir politika.

Jebkurā sabiedrībā valda bailes un cerības. Un man šķiet, ka Latvijā ir īpaši daudz baiļu. Cilvēki visvairāk baidās par nākotni. Politiķiem ir bailes no tautas un sponsoriem. Tā kā drusku par daudz baiļu un par maz cerību. Pozitīvi, ka ir cilvēki, kuri spēj nākt ar jaunām idejām un vairot cerības, kā, piemēram, "Vienotība". Es sev daudzkārt esmu jautājis, kāpēc Vaira Vīķe-Freiberga neatlaida Saeimu 2007. gadā, kad viņai līdz prezidentūras beigām bija atlikuši daži mēneši. Viņa tolaik runāja par Damokla zobenu un Lemberga stipendiātiem. Līdz šodienai neko vairāk par stipendiātiem neesam uzzinājuši, bet Damokla zobens tagad karājas virs visas sabiedrības un valsts.

Latvijā pēc jūrmalgeitas bija laba iespēja attīrīt politiku, bet nekas nenotika. Protams, bijušais mērs tagad ir cietumā. Bet citiem skandālā iesaistītajiem - nekas! Es gribu tagad aicināt visus latviešus - nāciet, paskatieties, kas Jūrmalā notiek kāpu zonā! Kad pirmoreiz atbraucu uz Latviju, Kāpu iela bija patīkama latviešu iela ar nelielām mājām, dārziem, zemeņu lauciņiem. Bet kas tur tagad būvē pilis un asfalta ceļus caur kāpām? Politiķi, bijušie politiķi. Biznesmeņi. Krievu miljonāri. Latvieši, vecie jūrmalnieki, no Jūrmalas iet prom. Man ir arī jautājums: kā pilsētas domnieks var atļauties būvēt lielu māju un vienlaikus arī nopirkt visdārgāko "Mercedes Benz" auto? Somijā politiķi ļoti nopietni diskutē, vai viņiem ir tiesības bez maksas izmantot pilsētas tramvaju. Vai Latvijā kāds politiķis vispār brauktu tramvajā?

- Pirms dažiem gadiem bija populārs teiciens: es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti ar domu - nemīlu to politisko varu.

- Zinu, ka Latvijā daudzi tā domā. Es nāku no Somijas, kur cilvēki ir ļoti patriotiski. Sākumā, kad biju ieradies Latvijā, es nevarēju saprast, kāpēc tā runā. Vēlāk, kad redzēju, kas valstī notiek, daļēji to sāku saprast.

Ņemsim kaut vai Imigrācijas likuma grozījumus. Tie ir ļoti dīvaini, jo labvēlīgi tikai vienai cilvēku grupai - Krievijas miljonāriem, daļēji ar kriminālo pasauli saistītiem ļaudīm. Krievijā ir arī cilvēki, kas lielus īpašumus ieguvuši likumīgi, bet ir liela iespēja, ka ar šā likuma palīdzību Latvijā iebrauks ar noziedzības pasauli saistīti cilvēki. Otrkārt, tas palielinās naudas atmazgāšanas apjomus Latvijā un pūtīs nekustamā īpašuma burbuli. Tie paši politiķi, kuri daļēji atbildīgi par plīsušo nekustamā īpašuma burbuli, tagad laikam grib pūst jaunu. Un burbulis būs, ja šie miljonāri sāks investēt Latvijas nekustamajos īpašumos. Laikam noteiktiem politiķiem un viņu sponsoriem tas būtu izdevīgi, bet pavisam noteikti nav izdevīgi tautai.

- Mums jau konkrēti politiķi nopietnām sejām stāstīja, ka plūdīšot investīcijas, tās sildīšot ekonomiku, līdzēšot pievārēt krīzi...

- Vai drīkst, lūdzu, smieties? Par tik bērnišķīgu politiķu skatu uz valsts ekonomiku!

- Kā vērtējat ģenerālprokurora Maizīša neievēlēšanu? Kā būtu Somijā, ja tur deputāti tā būtu melojuši - iepriekš sola balsot par, bet realitātē daļa no viņiem nobalso pret?

- Somijā arī dažreiz melo. Bet laikam ne tik daudz kā Latvijā. Ir reizes, kad politikā nevajag visu pateikt uzreiz, bet nesaprotu, kāpēc politiķi tik dīvaini rīkojās Maizīša lietā. Viņi nekritizēja Maizīti, kad bija iespēja to darīt. Tad viņi klusēja. Galvenais deputātu darbs ir runāt, diskutēt; vārds "parlament" ir cēlies no "parler" - "runāt". Deputātiem vajadzēja runāt tautas priekšā, bet nebija drosmes. Tātad viņi baidījās. Par ko - es nezinu. Varbūt latvieši to saprot labāk?

Somijā bija līdzīga lieta pērn Somijas parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās. Tās bija aizklātas, un visiem bija liels pārsteigums, kad vairāki desmiti parlamentāriešu nobalsoja pret. Neviens īsti nezina, kāpēc. Katrā ziņā cilvēki to vērtēja kā dīvainu rīcību. Protams, parlamenta deputātiem ir tiesības balsot tā, kā viņi uzskata par pareizu...

Somijas parlamentā bija politisks skandāls, kad mazliet šaubīgi uzņēmēji finansēja vairāku deputātu un ministru kampaņas aizvadītajās parlamenta vēlēšanās. Par to runā jau pāris gadus, un sabiedrība ir noskaitusies. Droši vien Somijas parlamentā pēc nākamgada vēlēšanām būs daudzas jaunas sejas.

- Un tomēr Maizīša lieta nedaudz iekustināja sabiedrību, tapa divu eksprezidentu aicinājums Maizīti izvirzīt vēlreiz...

- Priecājos, ka tauta sakustējusies Maizīša, kā arī atklātības un tiesiskuma principu aizstāvībai. Vēl pagājušajā ziemā attiecībā uz šāgada Saeimas vēlēšanām es biju liels pesimists. Bet ir notikušas vairākas lietas, kas vieš cerības. Pirmkārt, tautas sakustēšanās Maizīša aizstāvībai, otrkārt, cilvēkiem likusi aizdomāties arī Neo un Ceturtās atmodas tautas armijas publiskotā informācija. Šajā sakarā man radās doma, ka Latvijā būtu jānosaka ne tikai minimālā, bet arī maksimālā alga.

- Vai Somijā ir maksimālā alga?

- Diemžēl nav. Bet tur nepastāv arī tik liela atšķirība un slepenība algu ziņā.

- Cik viegli Somijas žurnālistam ir uzzināt valsts darbā strādājošo algas?

- Vismaz ministriju un pašvaldības darbinieku algas ir pieejamas, tāpat arī valsts uzņēmumos strādājošo.

- Runājot par 4. maiju, Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, vai pietiekami augstu spējam novērtēt Latvijas neatkarību?

- Vispirms es domāju, ka 4. maiju vajag svinēt. Latvijā ir daudz sēru dienu, tāpēc lai ir vēl viena priecīga diena! Es pazīstu ļoti patriotiskus latviešus, patriotiski noskaņoti ir visi mūsu draugi un viņu draugi, mūsu bērni un mazbērni. Bet zinu, ka gados vecāki cilvēki nav pārliecināti, vai jaunieši saprot, cik svarīga ir valsts neatkarība. Redzot, cik daudzi aizbrauc no Latvijas, īsti nezinu, ko domāt. Ja tiešām nevar te dzīvot, ja ģimenei trūkst maizes, tad laikam jau vajag braukt projām. Tomēr es priecātos, ja šie cilvēki pirms tam būtu mēģinājuši būt sabiedriski aktīvāki, darbotos nevalstiskās organizācijās, censtos iet politikā, lai ietekmētu to, kas valstī notiek. Es gan zinu, ka viņi nekad vairs nebrauks atpakaļ. Somijā apmēram pirms 50 gadiem simti tūkstoši, galvenokārt gados jauni cilvēki, emigrēja uz Zviedriju, lai tur strādātu. Viņi Somijā neatgriezās.

- Tuvojas arī 9. maijs...

- ...jā, Eiropas diena! Dažiem - Uzvaras diena. Eiropas diena ir ļoti laba ideja. Uzvaras diena: ja kāds grib svinēt, lai svin. Pagājšgad 9. maijā mūsu draugi no Igaunijas, rakstnieki, aizgāja līdz Uzvaras piemineklim Rīgā un bija pārsteigti, cik tur sanācis daudz cilvēku un kāda valdīja noskaņa. Eiropā fašistu nav bijis kopš 1945. gada, bet dažādi "antifašisti" par katru cenu cenšas sameklēt fašistus, jo īpaši Igaunijā un Latvijā. Krievu, somu, igauņu un Latvijas "antifašistu" starpā ir ļoti laba sadarbība. Dažus somu "antifašistus" es personīgi pazīstu, viņi ir žurnālisti, augstskolu pasniedzēji... Šobrīd viņi kļuvuši īpaši aktīvi. Daži, šķiet, domā, ka vai visi latvieši un igauņi ir fašisti, un braukā pa pasauli un to visiem stāsta.

Somu "antifašisti" ir aktīvi arī Somijas un Krievijas attiecībās. Viņi bombardē Krievijas avīzes un televīziju ar tendenciozām ziņām, piemēram, kā Somijā "diskriminē" krievu minoritāti. Tā kļuvusi jau gandrīz par starpvalstu problēmu. Daži domā, ka kāds šo "antifašistu" kampaņu finansē. Vismaz grāmatas, ko "antifašisti" izdod, Somijā faktiski nepērk. To es varu jums teikt droši. Somu tautas uzskatus viņi neietekmē. Somiem ir ļoti reālistisks skats uz vēsturi un Krieviju. Tā kā par somiem man ir mierīga sirds. Bet drusku bailes par latviešiem.

- Kāda jauna grāmata jums padomā?

- Manuskripts grāmatai "Atombumba, aukstais karš un Somija" ir gatavs, un grāmata iznāks somiski. Nākamā grāmata būs par Albertu Kronenbergu. Viņa meita Ruta dzīvo Jūrmalā, un pie šīs grāmatas mēs abi strādājam kopā.

Joprojām zīmēju karikatūras un esmu ļoti pateicīgs Latvijas politiķiem. Gandrīz katru reizi, kad daži Latvijas politiķi atver muti, man rodas jaunas tēmas. Katrā ziņā Latvijā karikatūristam ir vieglāk strādāt nekā Somijā.