Pavisam, cits ir jautājums, vai šāda, Neatkarīgajā jau ilgstoši īstenotā noklusējuma politika par saviem īpašniekiem un redakcijas (ne)atkarību tagad, pēc pagājušās pirmdienas notikumiem, kad laikraksta Diena redakcijas telpās ieradās jaunā vadības komanda, kuras personību profili met garu ēnu par saikni ar oligarhiem, ir jāīsteno Dienai? Laikrakstam, kurš savās vērtībās iestājies par godīgu un atklātu politiku, laikrakstam, kura gēnos kā neapstrīdams brīvas preses princips ir iekalta redakcionālā neatkarība. Manuprāt, tā tam nevajadzētu būt. Ja redakcija joprojām ir neatkarīga, ja tiek nodrošināti tie paši brīvas preses principi, kas Dienā tikuši ievēroti līdz brīdim, kad redakcijas slieksni pārkāpa jaunais galvenais redaktors Sergejs Ancupovs un viņa vietnieks Dzintars Zaļūksnis, laikrakstam vajadzētu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc tā ir noticis, kas aiz tā slēpjas, kas ir Dienas īpašnieki, lai lasītāji būtu droši, ka redakcija aizvien ir brīva un neatkarīga.
Tāpēc tieši Dienas slejās, manuprāt, vajadzēja būt pētījumam, kurš ceturtdien ar jautājumu Kas ir aiz Dienas? bija publicēts manu bijušo kolēģu, no Dienas pērn oktobrī patriekto žurnālistu komandas izveidotajā žurnālā Ir. Atbilde bija skaidra un nepārprotama - aiz pērn vasarā īstenotās a/s Dienas pārpirkšanas darījuma, publiskajiem paziņojumiem, ka investors ir britu miljonāru ģimene Roulendi, kā Dienas patiesie īpašnieki, visticamāk, slēpjas vietējie oligarhi, tā sauktais 3A komplekts - Aivars, Andris un Ainārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!