Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā, dod visai plašu un detalizētu ieskatu par kļūmēm gan šķīrējtiesu, gan arī rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse izvirza vēl un vēl jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus.

I. Šķīrējtiesu spriedumi un izpildu raksti to izpildei - skaitļos

Atbilstoši CPL 528. un 533. pantam šķīrējtiesas nolēmumi nav pārsūdzami, ir pusēm obligāti un izpildāmi labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā. To tiesiskā pamatotība nav pārbaudāma apelācijas vai kasācijas kārtībā. Taču visai bieži šķīrējtiesas spriedumi par parādu piedziņu un citiem mantiskiem prasījumiem labprātīgi netiek pildīti, un tad ieinteresētā puse meklē valsts palīdzību, lūdzot tiesu izsniegt izpildu rakstu, lai piedziņu veiktu piespiedu kārtā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!