shutterstock_48041785
Foto: Shutterstock
Fragmenti no ekspertu diskusijas "Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne", kas publicēta žurnālā "Jurista Vārds" Nr.3 (650), kas publicēta 2011. gada 18. janvārī.

Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem skaļiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem Latvijā. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu.

Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas projektēšanas sabiedrība" dalībnieku strīdu. Tas sākās ar sabiedrības vairākuma dalībnieku grupas vēlmi, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskatīja, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Mazākuma dalībnieki griezās tiesā ar prasību par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pret vairākuma dalībniekiem (Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punkts). Tiesa apstiprināja aizliegumu vairākuma dalībniekiem izmantot no sev piederošajām sabiedrības pamatkapitāla daļām izrietošās balsstiesības, attiecīgi Uzņēmumu reģistrs reģistrēja šo aizliegumu komercreģistrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!