elerte
Foto: LETA
Loģiski būtu, ja valsts amatpersona, kas noliedz valsts konstitucionālos virsprincipus, demisionētu. Jo valsts amatpersonas uzdevums un darba būtība ir stiprināt pamatnoteikumus, pēc kuriem sabiedrība ir vienojusies dzīvot, ierakstot tos savas valsts konstitūcijā. Latvijas Satversmē ir četri virsprincipi, kas nosaka valsts konstitucionālos pamatus. Ja valsts amatpersona iestātos par to, ka Latvijai jāatsakās no savas neatkarības vai no demokrātiskās iekārtas (Satversmes 1.pants), tādai amatpersonai būtu jādemisionē. Ja valsts amatpersona iestātos pret to, ka suverēnā vara Latvijā pieder tautai (2.pants) vai iestātos par to, lai Latvija atsakās no daļas savas teritorijas, piemēram, no Kurzemes vai Vidzemes(3.pants), sabiedrībai būtu pamats uzskatīt, ka attiecīgā valsts amatpersona nekalpo sabiedrības interesēm un tai būtu jādemisionē. Konstitucionālajiem pamatiem ir piederīgs arī ceturtais Satversmes pants, kas nosaka "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Kopumā šie četri panti izsaka Latvijas valsts būtību un valststiesiskos pamatus. Valsts amatpersonas pienākums ir strādāt, lai tos stiprinātu.

Tādēļ Nila Ušakova demisija būtu loģisks solis. Būt valsts amatpersonai un iestāties pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem ir absurdi, tā ir amatpersonas necienīga rīcība.

Tiktāl par loģiku. Taču Ušakova stāsts nav par valststiesisku loģiku. Aicināt neatbalstīt referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un pēc tam parakstīties par tā sarīkošanu, varētu liecināt par personības integritātes problēmām. Tomēr arī tas nav iemesls. Stāsts ir banāls un tam sakars ar kaķiem un okupāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!