Rīgas pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja (turpmāk - Rīgas mērs) izteikumi par to, ka viņš ir parakstījies par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kuru mērķis ir krievu valodai Latvijas Republikā piešķirt valsts valodas statusu, Latvijas politiskajā vidē radījis nelielam bumbas sprādzienam līdzīgu efektu.[1]
Politiskās partijas „Pilsoniskā savienība" valde pēc Rīgas mēra rīcības izvērtējuma neaprobežojās tikai ar mēra publisku nopēlumu, bet pēc 2011. gada 10. novembra valdes sēdes paziņoja, ka „referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu neatbilst nacionālas valsts pamatprincipiem, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta. Līdz ar to demokrātiskā un tiesiskā valstī valsts amatpersonai kā valsts varas pārstāvim ir pienākums būt lojālai pret Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām valsts pamatvērtībām un tā nevar rīkoties pret tām."[2] Valde arī lēma aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izvērtēt Rīgas mēra atbilstību ieņemamajam amatam, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.