Tātad, kamēr sabiedrība un mediji šūmējas ap parakstu vākšanu atbalstam valsts valodas likuma izmaiņās, tikmēr Latvijas valsts kalpi šo notikumu ēnā rok dziļu grāvi, kurā vēlāk mēs visi iegāzīsimies.
Šobrīd aktīvi notiek valsts budžeta saskaņošana un tas nav nedz viegls, nedz patīkams process, tāpēc, lai tajā vēl sabiedrība ar savu viedokli nejauktos, tai tiek piedāvāts kāds cits kumoss, kurā iecirst zobus - un kas gan labāks, ja ne etniskie un nacionālie jautājumi aizmiglo acis mūsu cilvēkiem? Tātad, tai vietā, lai sabiedrība pievērstos arī tam, ka sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nav izdevies panākt pilnīgi nekādu kompromisu, un jaunievēlētā valdība ir totāli gļēva un paļāvīga, mēs tikai ārdāmies par jautājumiem, par kuriem valdība uzskata ir "drošāk" protestēt. Nu, pasakiet, vai tā ir viedokļu brīvība? Vai tā ir demokrātija? Apelējot pie mūžvecās klišejas, ka valdošā vara un mediji nosaka sabiedrības domu un dienaskārtību - vai tiešām mēs Latvijas iedzīvotāji esam ar mieru, ka ar mums tik klaji manipulē? Tādā gadījumā kāpēc nejutām līdzvērtīgu atbalstu referendumā "par valsts valodu valsts skolās" šā gada maijā/jūnijā.