Leta1676
Foto: LETA
Jau pašā sākumā, lai nerastos pārpratumi, vēlos pateikt, ka gan es kā privātpersona, gan kā Latvijas Zaļā partijas valdes priekšsēdētājs iestājos par vienu vienīgu valsts valodu un tā ir Latviešu valoda. Tas ierakstīts gan partijas statūtos, gan manā sirdsapziņā. Es atzīstu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru noteikti ir jārunā un jāuzklausa sabiedrības viedoklis. Tai pašā laikā aicinu visus atcerēties, ka šobrīd notiek arī valsts budžeta sastādīšana un šis jautājums ir līdzvērtīgi svarīgs un pelnījis tikpat lielu sabiedrības uzmanību, jo tas vēlāk skars ikviena Latvijas iedzīvotāju maciņu.

Tātad, kamēr sabiedrība un mediji šūmējas ap parakstu vākšanu atbalstam valsts valodas likuma izmaiņās, tikmēr Latvijas valsts kalpi šo notikumu ēnā rok dziļu grāvi, kurā vēlāk mēs visi iegāzīsimies.

Šobrīd aktīvi notiek valsts budžeta saskaņošana un tas nav nedz viegls, nedz patīkams process, tāpēc, lai tajā vēl sabiedrība ar savu viedokli nejauktos, tai tiek piedāvāts kāds cits kumoss, kurā iecirst zobus - un kas gan labāks, ja ne etniskie un nacionālie jautājumi aizmiglo acis mūsu cilvēkiem? Tātad, tai vietā, lai sabiedrība pievērstos arī tam, ka sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nav izdevies panākt pilnīgi nekādu kompromisu, un jaunievēlētā valdība ir totāli gļēva un paļāvīga, mēs tikai ārdāmies par jautājumiem, par kuriem valdība uzskata ir "drošāk" protestēt. Nu, pasakiet, vai tā ir viedokļu brīvība? Vai tā ir demokrātija? Apelējot pie mūžvecās klišejas, ka valdošā vara un mediji nosaka sabiedrības domu un dienaskārtību - vai tiešām mēs Latvijas iedzīvotāji esam ar mieru, ka ar mums tik klaji manipulē? Tādā gadījumā kāpēc nejutām līdzvērtīgu atbalstu referendumā "par valsts valodu valsts skolās" šā gada maijā/jūnijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!