Edgars Tavars: Pārlieku lielā ažiotāža ap valsts valodas likumu ir smalks triks, lai novērstu uzmanību no valsts budžeta veidošanas  (1)

Tātad, kamēr sabiedrība un mediji šūmējas ap parakstu vākšanu atbalstam valsts valodas likuma izmaiņās, tikmēr Latvijas valsts kalpi šo notikumu ēnā rok dziļu grāvi, kurā vēlāk mēs visi iegāzīsimies.

Šobrīd aktīvi notiek valsts budžeta saskaņošana un tas nav nedz viegls, nedz patīkams process, tāpēc, lai tajā vēl sabiedrība ar savu viedokli nejauktos, tai tiek piedāvāts kāds cits kumoss, kurā iecirst zobus - un kas gan labāks, ja ne etniskie un nacionālie jautājumi aizmiglo acis mūsu cilvēkiem? Tātad, tai vietā, lai sabiedrība pievērstos arī tam, ka sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nav izdevies panākt pilnīgi nekādu kompromisu, un jaunievēlētā valdība ir totāli gļēva un paļāvīga, mēs tikai ārdāmies par jautājumiem, par kuriem valdība uzskata ir "drošāk" protestēt. Nu, pasakiet, vai tā ir viedokļu brīvība? Vai tā ir demokrātija? Apelējot pie mūžvecās klišejas, ka valdošā vara un mediji nosaka sabiedrības domu un dienaskārtību - vai tiešām mēs Latvijas iedzīvotāji esam ar mieru, ka ar mums tik klaji manipulē? Tādā gadījumā kāpēc nejutām līdzvērtīgu atbalstu referendumā "par valsts valodu valsts skolās" šā gada maijā/jūnijā.

SVF sākotnēji izteiktā prasība bija 156 miljonu latu konsolidācija. Kam vispār bija vajadzīgas tās "ļoti grūtās un smagās" sarunas, ja nekas nav panākts? Jo tieši tik arī ir paredzēts konsolidēt 2012. gada budžetā, ne santīmu mazāk. Domāju, ja SVF gribētu 250 miljonus latu, mūsu pašreizējā bezmugurkaulnieku valdība to arī pieļautu. Skaidri redzam, ka Latvijas likteni diktē starptautiskie aizdevēji, nevis Latvijas valdība, kuru mēs tik sirsnīgi pārvēlējām. Turklāt ar lielu nožēlu jāatzīst, ka arī jaunievēlētie deputāti nav spējīgi parādīt stingru stāju valsts labā, un iesaistīties budžeta veidošanā. Rodas iespaids, ka no koalīcijas premjers ir vienīgais, kuram šobrīd interesē valsts liktenis. Jo, tai vietā, lai vienoti pūlētos Latvijas interesēs, jaunie ir pārāk aizņemti, cīnoties par krēsliem ministrijās, Rīgas un Ventspils ostās vai citās valsts akciju sabiedrībās.

Tāda sajūta, ka mūs visus māna ar glītiem viltus zaķīšiem, kamēr apkārt vilki skraida un izlaupa mūsu krājumus. Un vēlāk tik plātīs rokas un, līdzīgi kā jau kāda ministre reiz apgalvoja par ģimenes valsts pabalstu reformām, teiks, ka šogad vilciens ir aizbraucis un nokavēts arī budžeta jautājumā. Turklāt pirms valsts svētkiem tā ir teju vai noziedzīga rīcība!

Piedevām ziņa, ka tūlīt būs paziņojums no valsts augstākajām amatpersonām ir tipisks PR stratēģijas gājiens, lai novērstu uzmanību un aizpūderētu sabiedrības acis. Kamēr visi gaida, kas nu būs, tikmēr valstsvīri un sievas realizē savu netīro plānu. Un skat, jau šodien valdības pārstāvji esot pārdomājuši un nekāda paziņojuma tomēr nebūs. Izcili!
Es gribu cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji tomēr spēj spriest kritiski un redzēt vairāk nekā tikai vienu valsts aktualitāti!