Problēmas risinājumam oficiālajā līmenī tiek piedāvāta virkne pasākumu - palielināt pensionēšanās vecumu, samazināt pensiju piemaksas, tiek slēgtas vai apvienotas medicīnas iestādes un tml. Taču, no otras puses, tā kā sabiedrība noveco, pieaug arī saslimstību skaits. Līdz ar to skaidrs, ka arī medicīnas jomā izmaksas tik un tā turpinās pieaugt. Šīs ir globālas tendences, kuras līdz ar ekonomisko ciklu kāpumiem un kritumiem arvien vairāk palielina spriedzi starptautiskajā finanšu sistēmā, it īpaši valstu sociālajos budžetos.
Izmaksu ierobežošanas politika ar mērķi sabalansēt izmaksas ar ieņēmumiem un stabilizēt finanses, izrādās kā tuksneša mirāža - jo vairāk pēc tās tiecies, jo tālāk tā aizplūst un, lai gan finanšu konsolidācijas pasākumu tūres seko viena aiz otras, budžeta deficīti kā teiksmaina pūķa galvas izaug atkal un atkal. Sagaidāmās finanšu stabilizācijas vietā patiesībā arvien vairāk sarūk ekonomikas attīstības temps, bet stagnācija, kā vecuma aizdusa, nomāc arvien vairāk, apgrūtinot sākotnējo problēmu risinājumu.