Kārlis Stūris: Vilcienu (ne)iepirkums gluži latviskā stilā  (82)

Tātad – konkurss ir noslēdzies, par uzvarētāju atzīts viens no lielākajiem vilcinu ražotājiem pasaulē, Spānijas uzņēmums CAF. Protams, kā tas notiek gandrīz vienmēr, zaudētāji izmantoja iespēju pārsūdzēt rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, sūdzējās ES atbildīgajā institūcijā DR Markt. Nesekmīgi. Protams, vēl paliek tiesa, kas var vilkties gadiem, bet ar to jārēķinās jebkurā konkursā. Arī Igaunijā par līdzīgu iepirkumu ir sūdzība tiesā, taču tas nekavē Igaunijas valdību iet uz priekšu. Nu jā, bet mēs jau neesam Igaunija...

Vai mums ir vajadzīgi jauni vilcieni? Ir, jo pašreizējais, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ražotais ritošais sastāvs jau tagad ir novecojis, tā ekspluatācija ir dārga. Pēc dažiem gadiem šie vilcieni vairs nebūs remontējami. Bet tiem kundziņiem, kas "gudri" iesaka braukt ar personīgo auto, ieteiktu vismaz reizi dzīvē no rīta kaut kur Pierīgā iekāpt vilcienā un padomāt, kā šie cilvēku tūkstoši nokļūs darbā, ja vilcieni nekursēs.

Vai vilcieni jāpērk tieši tagad? Ja pirksim pēc gada jaunā iepirkumā, vairs nebūs ES līdzfinansējuma – apmēram 100 miljonu latu, ko vajadzēs pašiem meklēt daudzkārt konsolidētajā budžetā. Šo naudu pazaudēsim neatgriezeniski (ES nostāja būs – paši negribējāt paņemt). Mana pieredze, strādājot valsts pārvaldē, lauj būt kategoriskam - tie, kas pļāpā par iespēju šo ES naudu izlietot kaut kam citam, ir vai nu ļaunprātīgi krāpnieki, vai muļķi, kas būtu jātur pa gabalu no valsts pārvaldes. Turklāt ir neapstrīdama patiesība, ka kavēšanās vienmēr izmaksās dārgāk – metāla un citu izejvielu sadārdzināšanās turpmākajos gados ir nenovēršama.

Kas būtu sagaidāms no valsts? Protams, enerģiska rīcība. Taču mūsu valsts nav nekāda Igaunija, pie mums ir valdība, kuru vada apbrīnojami mierīgs cilvēks. Lēmuma pieņemšanu velk garumā, baidās, ka tik kas nenotiek. Ak, ierēdnis nevar garantēt, ka kāds nesūdzēsies tiesā? Uzdosim saņemt garantijas, ka nesūdzēsies. Kas par to, ka tas ir absurdi. Taču visā šajā neizlēmības dūksnājā Satiksmes ministrija tomēr izceļas. Ir "Pasažieru vilciens", kura saprot, ka šī ir pēdējā reālā iespēja iegūt jaunus vilcienus, ir Satiksmes ministrijas ierēdņi un ierēdnes, kuri demonstrē kompetenci, atrodot iemeslus un ieganstus, kāpēc nebūtu labi slēgt līgumu. Ministrs mums ir diplomāts, zina, ka ir arī unikāla iespēja paklusēt. Visu cieņu viņam kā diplomātam, taču te ir jāpieņem konkrēti saimnieciski lēmumi, jāizmanto iespēja iegūt līdzfinansējumu, kuras vēlāk nebūs. Taču aktivitātes neseko. Ir patiešām jābrīnās, kāpēc Ministru kabinets, kura daudzi locekļi nav šajā sfērā kompetenti, pat nav papūlējies uzaicināt CAF pārstāvjus, lai operatīvi uz vietas noskaidrotu interesējošos jautājumus. Pagaidām tas tiek darīts ar ierēdņu starpniecību, kas nākamajā sēdē sniedz atbildes, bet rodas atkal jauni jautājumi un tā bez gala. Protams, ka cirkulē baumas, ka visā notiekošajā ir materiāli ieinteresētas personas, kuru uzdevums novērst, lai pasūtījumu nesaņem nepareizais uzņēmums. KNAB tās nepārbauda, jo nav jau iesnieguma. Un visā notiekošajā ir kāda smieklīga, tik ļoti latviska nianse. Spāņu CAF, kam Eiropā ir vairākas ražotnes, piedāvādams iespēju daļu vilcienu būves darbu veikt Latvijā, laikam taču domāja, ka Latvijā kā jebkurā Eiropas vai pasaules valstī, kas veicina vietējo ražošanu, tā būs priekšrocība. Taču te arī parādās Latvijas oriģinalitāte – Šveice ir tuvāk nekā Rīga.

Tiek doti mājieni, ka ir aizdomas, ka vietējā rūpnīca pieder ne tam,, kam pieder. Protams, tas nenozīmē, ka attiecīgajiem dienestiem būtu dots uzdevums noskaidrot patiesību – ja nu patiesība neapstiprina pieņēmumu?

Kāda būs morāle, ja lietas arī turpmāk virzīsies tā, kā tās virzās pašlaik? Pirmkārt, apstiprināsies jau zināmais, ka laikā valdība var tikai budžetu konsolidēt. Pārējais tiek nomuļļāts. Otrkārt, tas, ka Latvijā lielas rūpnīcas neizdodas uzbūvēt, ir likumsakarība. Investori velti nosit laiku, cenšoties te kaut ko piedāvāt – tagad valdība skaidri pateiks, nevajag sacerēties. Treškārt, Latvijas nožēlojamā vieta korupcijas uztveres indeksā arī ir likumsakarīga – ko gan citu būtu domāt vienkāršam cilvēkam, redzot darbības un pretdarbības valdībā. Un ceturtkārt – kurš teica, ka ministri vai kaut Satiksmes ministrijas valsts sekretārs A.Matīss brauc ar vilcienu? Ja nu vienīgi kaut kur Šveicē...