egor4714_medium
Foto: Publicitātes foto
Kamēr nesenais referendums par valsts valodu vēl ir svaigā atmiņā un to nav aizēnojuši tādi jauni atskaites punkti kalendārā kā 16.marts un 9.maijs, interesanti likās vēlreiz atgriezties pie jautājuma par latviešu valodu.

Noraidījuši krievu valodu kā otru valsts valodu, tās liktenis nu ir formāli izlemts. Taču vai tāpēc vien latviešu valoda tiks lietota vairāk un labāk? Sev raksturīgajā provokatīvajā stilā vēlos aicināt latviešu valodu ... vienkāršot.

Kāpēc es pats, sarunājoties ar Latvijā dzīvošu nelatvieti, par kuru zinu, ka viņš labi pārvalda latviešu valodu, tomēr tik bieži sarunā iesaistos vai pat to iesāku krievu valodā? Vai gan tāpēc, ka arī manī joprojām dzīvs latviešiem it kā raksturīgais dzimtcilvēka komplekss un es šādi izrādu vēlmi tam krievam izpatikt? Nē taču, vismaz pats noteikti tā nedomāju! Drīzāk tas saistās ar zināmu neveiklības sajūtu – es itin kā baidos, ka, ļaujot šim cittautietim runāt nepareizā latviešu valodā, turklāt ar spēcīgu akcentu, viņš manu valodu it kā kropļo. Tad jau labāk es šo apdraudēto svētumu atstāšu pats savai lietošanai, bet, runājot ar krievu, labāk ar savu akcentu un kļūdām kropļošu viņa valodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!