Dzīvnieku Drauga fonds: Lācenes Mades piemiņai  (84)

Mēs, "Dzīvnieku drauga fonds", neuzņemamies vērtēt, vai šāds radikāls solis patiešām bija vienīgā un pēdējā iespēja, kā savaldīt pie cilvēkiem pieradušo un cilvēku lutināto zvēru, kas bija nolēmis nepakļauties. Iespējams, tā patiešām bija – mēs gribam ticēt, ka Līgatnes dzīvnieku aprūpētāji izdarīja visu iespējamo, lai saglabātu Mades dzīvību.

Taču visskumjākais šajā stāstā, kas pēkšņi no visas valsts azartiskas sekošanas Mades brīvsolim pērnā gada augustā un sajūsmas pilna atvieglojuma par klausīgo lāci, kas aiz uzticības savai "mammai" un kārumiem pats atcilpoja atpakaļ aplokā, ir izvērties šermuļainā trillerī par bīstamu zvēru, kurš plosa mājdzīvniekus un uzbrūk cilvēkiem, ir tas, ka lācene Made samaksāja ar savu dzīvību par cilvēku bezatbildību.

Tieši cilvēki bija atbildīgi par to, lai Mades mājas, kurās viņa bija mīļais, jaukais Līgatnes lācis, ko barot ar kārumiem un pie kura braukt ciemos brīvdienās ar bērniem, būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem. Tieši cilvēkiem pēc pagājušā gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām un viņu nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā. Jo tieši cilvēki ir tie, kas Madi padarīja par to, kas viņa bija – zvēru, kurš nebaidās no cilvēkiem un tāpēc var kļūt tiem bīstams.

Mēs, "Dzīvnieku drauga fonds", no sirds ceram, ka pēc nedēļas, mēneša vai gada, līdz brīdim, kad it kā tapšot jaunais lāču voljērs, mums nebūs jāuzzina, ka nācies nošaut Miku un Puiku, kuri mitinās tai pašā aplokā, no kura divreiz izbēga Made. Mums un daudziem citiem cilvēkiem, kas seko līdz Līgatnes lāču liktenim, jau tā būs neiespējami paskaidrot saviem bērniem, kāpēc viņu ziedotie santīmi un lati tā arī palikuši neizlietoti un Madei bija jāiet bojā.

Lācenei Madei dzīvību neviens vairs neatdos, bet mēs pieprasām tiem, kas uzņēmušies atbildību, izdarīt visu, lai Mikum, Puikam un Ilzītei nebūtu jāpiedzīvo tāds pats liktenis.