Laimdota Straujuma: Zeme, zeme un vēlreiz zeme!  (177)

Mans mērķis ir panākt, lai katrs lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārs dotu atdevi un pievienoto vērtību, jo tikai efektīvi apstrādāta zeme var vairot zemnieku personīgo labklājību.

Lai veicinātu zemes saglabāšanu vietējo zemnieku rokās, Zemkopības ministrija plāno izstrādāt virkni priekšnosacījumu, lai Latvijas lauksaimniekiem būtu iespēja gan iegūt zemi ražošanai, gan to efektīvi apsaimniekot. Pirmkārt, te ir jāmin zemes kreditēšanas programma, kura lauksaimniekiem būs pieejama arī visu 2013. gadu un piedāvās iespēju iegādāties papildus zemes platības ražošanai. Otrkārt, esmu apņēmusies risināt jautājumu par tiešmaksājumu diferencēšanu, proti, lai tie zemes īpašnieki, kas zemi apsaimnieko intensīvi ražošanai, saņemtu lielākus platībmaksājumus, savukārt tā saucamie "dīvānzemnieki" – mazākus, tādā veidā veicinot zemes apstrādāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai. Šajā kontekstā noteikti jāmin arī fakts, ka šogad esam arī iesnieguši likuma grozījumus ar mērķi palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi neapstrādātām zemēm, kā arī nākotnē plānojam ierobežot lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanu, lai tā netiktu veikta vietās, kur zeme ir paredzēta un var tikt izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai.

Liela nozīme zemes uzturēšanai labā lauksaimnieciskā stāvoklī ir meliorācijai, kas ir neatsverama un būtiska Latvijas lauksaimniecības infrastruktūras daļa. Meliorācijas sistēmu sakārtošana ir tieši saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas sekmēm, jo sakārtotas un funkcionējošas meliorācijas sistēmas nodrošina optimālu augsnes mitruma regulēšanu un auglības uzlabošanos lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībās. Tāpēc jau 2012. gada valsts budžeta grozījumos panācām, ka valdība atbalsta 572 tūkstošu latu piešķiršanu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai. Tāpat arī nākamajā gadā par Zemkopības ministrijas budžeta prioritāti ir noteikta augsnes auglības saglabāšana un atjaunošana, kas ietver gan melioratīvos pasākumus, gan augšņu analīzes un kaļķošanu. Papildus plānojam veikt arī izmaiņas meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos, lai pašvaldības varētu efektīvāk iesaistīties meliorācijas sistēmu saglabāšanā, īpaši vietās, kur meliorācijas sistēmas ir paredzētas koplietošanai un sekotu līdzi, lai to iedzīvotāji nodrošina pienācīgu to uzturēšanu.

Ņemot vērā apstākli, ka šobrīd lielai daļai lauku saimniecību apstrādātās zemes platības atrodas dažādās vietās un ir izkaisītas, Zemkopības ministrija plāno veicināt zemes maiņu starp zemniekiem, piedāvājot veikt tādas izmaiņas normatīvajos aktos, lai lauksaimniecības zemju apstrāde kļūtu rentablāka, tas ir, lai samazinātos izdevumi par zemes hektāra apstrādi, kas varētu palielināt ieņēmumu un peļņas daļu. Tāpat noteikti turpināsim stimulēt kooperāciju, lai zemnieki varētu strādāt efektīvāk, samazinot izmaksas un ceļot ražīgumu.

Stājoties zemkopības ministres amatā, kā prioritāti izvirzīju cīņu par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kas šobrīd ieiet finiša taisnē un kam ir liela nozīme gan efektīvākas zemes apsaimniekošanas veicināšanā, gan Latvijas zemnieku konkurētspējas palielināšanā gan Eiropas Savienības ietvaros, gan tirgū ar trešajām valstīm. Tāpat kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīju zemes kreditēšanas programmas ieviešanu, tas ir panākts, šobrīd ir apgūts pirmais miljons latu zemes iegādei. Tikpat svarīgas bija tikko veiktās izmaiņas likumdošanā, kas turpmāk dos iespēju mazajiem mežu īpašniekiem veidot kooperatīvus un efektīvāk apsaimniekot mežus.

Šogad esam sākuši darbu pie Lauku attīstības plāna izstrādes 2014.-2020. gadam, kas paredz, ka līdz 2020. gadam Latvijā lauksaimnieciskajā ražošanā jāizmanto visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 2 miljoni hektāru. Mūsu prioritāte ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju plašāka izmantošana un racionālāka apsaimniekošana, lai palielinātu lauku saimniecību ražīgumu, kas dos lielāku pievienoto vērtību, lielākus ieņēmumus lauksaimniekiem un attiecīgi arī palielinās nomaksāto nodokļu apjomu, tādējādi stimulējot tautsaimniecības izaugsmi.