Linda Curika, politika.lv: Aborts ir sievietes tiesības!  (257)

Mēs atbalstām sievietes, kuras ir pieņēmušas smagus dzīves lēmumus un pasakām, ka sniegsim vismaz morālu atbalstu arī kādu laiku uz priekšu.Tikmēr, cītīgi strādājot Demogrāfijas komisijā, pamazām uz priekšu tiek virzīti likuma grozījumi, kas noteiks, ka "bērnam ir tiesības uz dzīvību kopš ieņemšanas brīža". Skan skaisti, tomēr ko tas nozīmē?
Realitātē tas nozīmē avārijas kontracepcijas, mākslīgās apaugļošanas programmu neauglīgiem pāriem un abortu aizliegumu.

”Kurš būs tas, kurš piecelsies un pateiks, ka neatbalsta dzīvību? Kurš būs tas vai drīzāk tā, kura piecelsies un pateiks - es izdarīju abortu un to nenožēloju?"

Tādēļ šī ir lieliska kampaņa no PR viedokļa - nebūs neviena, kas pateiks, ka šiem cilvēkiem nav taisnība, lai gan ne viena vien sieviete un vīrietis to nodomās.

Tas, ko es nevaru saprast, ir - kāda šiem cilvēkiem ir darīšana gan citu sieviešu pieņemtajiem lēmumiem? Kāpēc sievietēm, kuras atbalsta kampaņu, ienāca prātā, ka viņām ir tiesības noteikt, kas notiek manā vai jebkuras citas sievietes dzemdē!? Jā, viņām ir skaidra pārliecība, ka viņas abortu neveiks. Lieliski! Tā ir Jūsu izvēle, tomēr ļaujiet pārējām sievietēm paturēt savējo!

Man arī ir divi bērni (pieminu to tikai tādēļ, lai izvairītos no komentāriem, kas apgalvo, ka tikai mātēm ir tiesības izteikties) un mana sirds lūzt, iedomājoties, kā būtu tad, ja man viņu nebūtu. Tomēr tā vēl joprojām bija mana izvēle - kādā vecumā, kad un kā laist pasaulē jaunu dzīvību, par kuru esmu gatava uzņemties pilnu atbildību. Un es gribu, lai man paliek iespēja veikt abortu, jo es nezinu, kādās situācijās es savā dzīvē nonākšu nākotnē. Vai, nedod Dievs, manas meitas.

”Katrs izdarītais aborts ir īpašs stāsts, kuram nav vietas vienkāršā statistikā. Tas ir kā zebras muguras krāsojums - tikai no malas šķiet, ka visas zebras ir vienādas, tomēr, palūkojoties tuvāk, kļūst skaidrs, ka tās ir dažādas. Tāpat aborta iemesli ir dažādi un katrs ar savu stāstu."

Iedomājieties situāciju - Jūs variet sniegt tikai vienu iespēju veikt abortu, izvēloties starp grūtnieci, kas slima ar HIV, 12 gadus vecu meiteni, 48 gadus vecu sievieti, kas tikusi izvarota un sievieti, kura vēlas iegūt savu doktora grādu. Kuru Jūs izvēlēsieties? Kura ir pelnījusi? Jebkurš iemesls aborta veikšanai ir leģitīms, tā ir sievietes izvēle.

Tas, kas parasti satrauc mani pie šādiem likumprojektiem un tas ir jautājums, kurš būtu jāuzdod katram - kurš izkritīs caur šo režģi? Jā, ir jādomā, kā samazināt abortu skaitu Latvijā. Tomēr situācijas ir dažādas. Tādēļ, lai sakairinātu sabiedrības morāles apziņu, ne velti tiek uzsvērts, ka tās, kuras izdara abortu, ir amorālas darbaholiķes, sievietes, kuras nesaprot, ko dara un vēlāk to nožēlos, vai arī tās, kuras abortu izmanto kā kontracepcijas metodi - morāli pagrimušās. Tomēr tās nav vienīgās sievietes, kuras nonāk līdz izvēlei izdarīt abortu. Es vēlos Jums pastāstīt par vairākām grupām, starp kurām var nonākt ikviena sieviete vai viņas meita.

1. Samazināt abortu skaitu var, stāstot par kontracepciju jau no agra vecuma, neaizmirstot stāstīt par atbildīgu dzimumdzīvi un arī alternatīvām, piemēram, gaidīšanu līdz kāzām. Padarot kontracepciju pieejamu jauniešiem. Tas ļaus samazināt abortu skaitu agrā vecumā, kad tas ir neveiksmīgu izvēļu, alkohola lietošanas, neuzticamu, pārgalvīgu partneru izvēles rezultāts. Un te ir atšķirība starp mani un 'Par dzīvību' aktīvistiem. Viņiem patiesībā ir viena vērtība un tas ir embrijs. Mana vērtība ir sieviete, kura ir palikusi stāvoklī 16, 18, 20 gadu vecumā, kura vēl nav paspējusi pabeigt augstskolu, nav finansiāli nostiprinājusies un kurai nav uzticama partnera. Lai kādu morālu atbalstu viņai sniegtu, viņas tālākā dzīve būs ar daudz mazākām iespējām, kā tām jaunajām sievietēm, kuras nav pieļāvušas kļūdu kontracepcijā, kļuvušas par negodīga partnera upuriem vai iekļāvušās nelaimīgajā pāris % statistikā, kad kontracepcija nav efektīva.

2. ''Par dzīvību'' nākotnes vīzijā sievietei aborta pieņemšanas lēmumā būs jāiesaista arī tēvs. Ja ģimenē ir veselīgas attiecības, tas tāpat tiek darīts, un, ja netiek, tas nozīmē, ka tā visdrīzāk ir neuzticama partnera vaina. Sieviete šeit tiek nostādīta arhaiskā padotās lomā, kurā, lai izdarītu izvēli par savu ķermeni, lēmuma pieņemšanā ir jāiesaista tēvs. Cik daudz ģimeņu, kurās tēvs pēc bērna dzimšanas ģimeni pamet, Jūs ziniet? Es zinu vairākas. Un, lai cik ļoti viņš sākumā bērnu grib un spēj pierunāt sievieti, tas ir viņas lēmums, jo vienmēr ir jābūt gatavai, ka bērnu nāksies audzināt vienai. Un ko darīt izvarošanas upuriem? Vai arī viņām būs jāmeklē tēvs?

3. Ģenētiskās saslimšanas ir vēl viena ļoti smaga tēma. Sievietes dzemdē arvien vēlākā vecumā, kas ir normāli, tomēr nereti nozīmē arī lielāku statistisku iespējamību ģenētiskām novirzēm. Šodien sievietei ir iespējams izdarīt izvēli - vai dzemdēt bērnu ar Dauna sindromu, sirds slimībām, slimībām, kuras bērnam nozīmēs nevis pilnvērtīgu dzīvi, bet neilgu dzīvi, kas pilna ciešanu un sāpju. Pēc sieviešu personīgajiem stāstiem mēs redzam, ka šāda bērna radīšana ir milzīgs slogs ģimenes dzīvei, kas nereti pajūk, tāpat tas pilnībā izslēdz iespēju turpināt strādāt vai studēt. Tai ir jābūt sievietes izvēlei - vai dzemdēt un upurēt savu dzīvi, vai tomēr to nedarīt. Jo ne jau 'Par dzīvību' aktīvistes pēc tam uzņemsies atbildību par bērnu.

4. Sievietes ir veikušas abortus un turpinās to darīt, lai kāda būtu valsts politika un kā kādam gribētos tēlot, ka kādreiz ir pastāvējusi tikumīga un šķīsta sabiedrība, kurā ar seksu nodarbojas bērnu radīšanai un visi dzīvo laimīgās, tradicionālās ģimenēs līdz nāve viņus šķir. Kamēr 'Par dzīvību' aktīvisti uztraucas par embriju, es uztraucos par tām sievietēm, kuras nevarēs atļauties aizbraukt izdarīt abortu ārvalstīs, kad to aizliegs Latvijā. Viņas ies pie kaktu dakteriem un mirs.

Protams, vienmēr aktuāls ir arī uzskats, ka aborts ir pieļaujams tad, ja notikusi izvarošana, incests vai ir drauds dzīvībai. Tomēr abortus nedrīkst kategorizēt. Sirdi plosoša augļa anomālija. Pusaudze, kura nezināja, ka tā var palikt stāvoklī. Nabadzīga mamma, kura nevēlas trešo bērnu. Prezervatīvs, kurš saplīsa. Šie stereotipi rodas, jo mēs vēlamies uzlikt abortam seju, tomēr tas nav iespējams.

”Nekad nebūs pietiekoši daudz sieviešu, kas stāstīs savus stāstus par iemesliem, kāpēc izvēlējās abortu, jo tas būs viens no smagākajiem pieņemtajiem lēmumiem viņu dzīvēs. Ir vienmēr jāatceras, ka tu neko nezini par otra cilvēka dzīvi - tā šķiet tik vienkārša tikai no malas."

Biedrības mājas lapā lasām, ka pat tad, ja sieviete nevēlēsies šo bērnu (kad aborts būs aizliegts), vienmēr būs iespēja to izvietot bērnu namā. Jo kādam šķiet, ka tas sievietei būs mazāk traumatiski. Un es domāju, tas stāsta stāstu par to, kas asociācijas Ģimene aktīvistiem ir vissvarīgākais. Ne jau sieviete - viņas dzīve un veselība. Ne jau iespēja bērnam būt gaidītam, augt laimīgā ģimenē kopā ar mīlošiem vecākiem, kuriem nav jānožēlo šis lēmums. Lai jau bērns tiek izmests miskastē, paliek bērnunamā vai aug ģimenē, kur viņš ir lieks un nemīlēts - viņu prioritāte ir embrijs. Tas, kas notiks pēc tam, jau vairs nav svarīgi. Kā gan šī var saukties akcija ''Par dzīvību''?

Tas, kas ir jādara sievietēm, kuras nevēlas, lai kristīgie radikāļi noteiktu, ko viņas drīkst vai nedrīkst darīt ar savu ķermeni ir - neklusēt. Nebaidīties un neklusēt. Jā, pateikt, ka atbalsti abortus šķiet nežēlīgi. Bet tu jau neatbalsti abortus, tu atbalsti izvēli un dzīvi. Nevis dzīvību piespiedu kārtā lai tur vai kas. Un no tā nav jākaunas.

P.S. Kopumā visa šī jezga ar abortu aizliegumu iet lieliskā sazobē ar VL centieniem uzlabot demogrāfiju Latvijā. Sieviete viņu skatījumā ir dzemdēšanas mašīna, subjekts, kurš ir radīts jaunu, šķīstu latviešu dzemdināšanai tad, kad vīrs to atļaus. Mani pazemo tas, ka kāds uz sievietēm mūsdienās skatās tā.