Viena no būtiskākajām atšķirībām bija tas, ka eirozonas valstu bankām bija pieejami Eiropas Centrālās bankas kredītresursi. Latvija, Igaunija un Lietuva piedzīvoja IKP "brīvo kritienu", jo tām nebija pieejams Eiropas Centrālās bankas finansējums. Tādēļ Latvijas Bankai krīzes laikā nācās pastiprināt monetāro politiku, un valsts uzkrājumi 2009. gadā strauji pieauga, pateicoties ārvalstu finansējuma trūkumam. Tas nedrīkst atkārtoties. Tas ir nopietns iemesls, lai Latvija iestātos Ekonomikas un monetārajā savienībā.
Krīzes laikā Latvijas lata kursa politika bija visvairāk apspriestais jautājums. Taču neviena ES valsts ārpus eirozonas nav mainījusi valūtas kursa politiku. Piecām vismazākajām valstīm - Baltijas valstīm, Dānijai un Bulgārijai, ir fiksētais valūtas maiņas kurss. Nedaudz spēcīgākām ekonomikām - Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Polijai, Čehijas Republikai, Ungārijai un Rumānijai tāpat kā iepriekš ir mainīgais valūtas kurss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!