Atis Lejiņš: Kurā gadsimtā dzīvojam?
Foto: LETA
Pirms neilga laika publiskajā telpā negaidīti izcēlās savāds skandāls. Saeimas plenārsēdē tika pacelts jautājums par tautības ierakstu pasē, kas netiek uzturēts nevienā Eiropas valstī – un, aicinot rīkoties tāpat, tūdaļ tikām apvainoti teju vai valsts nodevībā, vēlmē iznīcināt latvietību un izdzēst Latviju no pasaules kartes. Manuprāt, tas ir, mazākais, absurdi…

Pat mūsu kaimiņi igauņi, uz kuriem mēdzam paskatīties kā uz demokrātijas līmenī pieredzējušāku valsti, – arī tur šādas parādības vienkārši nav. Galu galā, tā ir pasaules prakse, ka pilsonība un tautība netiek šķirotas – visi, kam ir kādas valsts pase, ir ne tikai tās pilsoņi, bet automātiski arī nomināli tautieši. Padomājiet, kas notiktu, ja multinacionālajā Beļģijā iedzīvotāji savās pasēs sāktu rakstīt katrs savu tautību (vienalga, brīvprātīgi vai nē)? Vai Spānijā, Francijā…

Un vispār, kā tad mums pašiem patiktu, ja pēkšņi daļa mūsu pašu valsts iedzīvotāju sāktu pasē norādīt, ka ir krievi? Tad taču viņi vairs nebūtu „latvieši” vai „latvijieši”, tātad būtu vēl mazāk motivācijas būt lojāliem šai valstij. Brīnums, ka „saskaņieši” to nesaprata, procesā gan dažam labam deputātam sāka par to uzaust gaisma, taču bija jau par vēlu. Vai „Visu Latvijai” ir šo savu priekšlikumu vispār detalizēti pārdomājusi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!