Sallija Benfelde: Kas notiek Cēsu slimnīcā?  (146)

"Revīzijā konstatēts, ka valde nav nodrošinājusi kapitālsabiedrības pietiekamu vadību, jo atklāti normatīvo aktu pārkāpumi un finanšu līdzekļu neekonomisks izlietojums. Saņemts arī Veselības inspekcijas akts par trūkumiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma uzskaitē", novada laikrakstā raksta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Cēsu slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un tas, ka pašvaldība veic revīziju un maina valdi, ja atklāti pārkāpumi, nav nekas pārsteidzošs, ja vien nebūtu dažas lietas, kas uz notiekošo liek paskatīties mazliet citādāk. Proti, vēl šī gada vasarā domes priekšsēdētājs lepojās, ka Cēsu slimnīca ( dalot šo godu ar Madonas slimnīcu) ir labākā lokālā slimnīca Latvijā.

Protams, nav nekas neparasts, ka revīzijās likumu pārkāpumi tiek atklāti arī tur, kur tie nepavisam nav gaidīti. Tomēr dīvaini, ka oficiālajā lēmumā pārkāpumi, kuru dēļ daļa valdes jāatlaiž un tiek iecelti divi jauni valdes locekļi un kuru, protams, parakstījis domes priekšsēdētājs, iemesls valdes maiņai ir pašreizējās valdes pilnvaru termiņa beigas 17. decembrī. Kāpēc plašsaziņas līdzekļos paustais par acīmredzot smagiem pārkāpumiem, kas liek mainīt daļu valdes, nav ierakstīts arī SIA "Cēsu klīnika" kapitāldaļu turētāja pārstāvja, domes priekšsēdētāja lēmumā? Valdē, kura darbojusies trīs gadus un tagad daļēji mainīta, Cēsu slimnīcas finanšu direktores un medicīnas direktores vietā strādās Cēsu novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Aivija Zerne un bijušais Cēsu slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, tagad ķirurgs Voldemārs Vaivods.

Mazliet vēstures

SIA "Cēsu klīnika" ir 24 stundu neatliekamās palīdzības  lokālā daudzprofilu slimnīca, kura kā patstāvīga pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas kopš 2010.gada 1.janvāra, kad tā pārņēma pieredzi un tradīcijas no pašvaldības aģentūras "Cēsu rajona slimnīca". 2009.gada 1.septembrī neatliekamo palīdzību un stacionāro palīdzību pārtrauca sniegt blakus esošā Limbažu, Smiltenes Sarkanā Krusta un Rīgas rajona slimnīca Siguldā, tāpēc pacientu skaits Cēsu klīnikā palielinājās. Iepriekšējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš gribēja slēgt lokālās slimnīcas, tika izveidota darba grupa, kura 3 mēnešus visā Latvijā vērtēja šo slimnīcu darbu. Cēsu slimnīca bija labāko vidū – dalīja pirmo vietu ar Madonas slimnīcu, iekļuva augstākā līmeņa slimnīcu grupā. Vēl jāpiebilst, ka Cēsu klīnika ir saņēmusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu projektam "Stacionāra infrastruktūras uzlabošana SIA "Cēsu klīnika" operāciju blokā un diagnostikas nodaļā kvalitatīvas ārstēšanas un efektīvas saimniekošanas nodrošināšanai".

Šī gada 26. aprīlī Cēsu klīnikā notika renovācijas projekta pirmās kārtas – operāciju bloka atklāšana. Šogad, gatavojot rakstu "Latvijas Vēstnesim" par veselības aprūpi Cēsīs, intervēju arī Cēsu novada domes priekšsēdētāju, un toreiz Gints Šķenders sacīja: "Neraugoties uz to, kas un kā notiek veselības aprūpē, Cēsu slimnīca ir pratusi sabalansēt ieņēmumus un izdevumus, un tā ir laba saimniekošana. (..) Tas, ko mēs, lokālo slimnīcu īpašnieki gribam, vienīgi ir skaidrība. Pašlaik Cēsu slimnīcā notiek rekonstrukcija, un tā nav virzīta uz nez kādiem fantastiskiem mērķiem. Uzņemšanas nodaļa, ķirurģiskais bloks, laboratorija – tās ir nodaļas, kas vajadzīgas arī ambulatorajai veselības aprūpei, dienas stacionāram, kas vēl ilgi būs nepieciešams.

Mūsu aprēķini rāda, ka visu Vidzemi var nosegt Valmieras reģionālā slimnīca un divas tās atbalsta lokālās slimnīcas Cēsīs un Madonā. Ir ļoti daudzas manipulācijas, kuras Cēsu slimnīca var nodrošināt ne sliktākā līmenī, kā reģionālajā slimnīcā vai, piemēram, Stradiņos.(..) Pašlaik Cēsu slimnīca iztiek ar naudu no valsts pasūtījuma un ar to, ko nopelna pati, jo mums šobrīd nav un tuvākajā laikā arī nebūs brīvu finanšu līdzekļu, ko ieguldīt slimnīcā. Tas, ko mēs varam darīt, ir atbalstīt slimnīcu, piemēram, ja tā ņem kredītu bankā. Šobrīd notiek rekonstrukcija ar iesaistītu ERAF finansējumu, kas palīdzēs attīstīt arī ambulatoros pakalpojumus, un mums ir nākotnes redzējums par ambulatoro veselības aprūpi. Būs jādomā, kā tam piesaistīt finanses, un Cēsīm būs jādomā, kā paplašināt veselības profilakses un nostiprināšanas pakalpojumus arī ārpus Vidzemes reģiona, tā varētu būt kā komercdarbība. (..)Gaisa pilis gan nebūvējam, jo redzot, kā viss līdz šim veselības aprūpē ir noticis, mēs taustāmies kā pa plānu ledu. Jāsaglabā veselības aprūpes pakalpojumu līdzsvars un kvalitāte."

Tātad, kas pēkšņi ir noticis, lai pašvaldības vadītājs publiski paustu tik skarbus vārdus par Cēsu slimnīcu, bet lēmumā tomēr to neierakstītu?

Revīzijas akts

Arī revīzijas aktā nav pilsētas mēra publiski paustā, ka Cēsu slimnīcā ir finanšu līdzekļu neekonomisks izlietojums. Bijusī valdes locekle, Cēsu slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa skaidro, ka pašvaldība nav apmierināta ar to, ka Cēsīs ticis izveidots Garīgās aprūpes centrs, kurš sācis strādāt 1. novembrī un kurā ir gan dienas stacionārs, gan pieņem arī psihiatrs, bērnu psihiatrs un narkologs. Telpu remontam slimnīca iztērējusi aptuveni 4000 latu un šogad apmaksā arī speciālistu darbu, bet nākamajā gadā Veselības norēķinu centrs šo pakalpojumu iekļāvis savā sarakstā, un ārstu darbu apmaksās valsts.

"Šādu centru izveidošana ir iekļauta veselības aprūpes vadlīnijās, tuvākajos gados tādi centri būs jāveido daudzviet novados. Mēs vienkārši to izdarījām jau tagad, tāpat kā bijām vieni no pirmajiem, kas izveidoja observācijas nodaļu un tagad tāda jau ir vairākās slimnīcās. Tas nozīmē, ka pacientu uzņemšanas nodaļā apskata dežūrārsts, kas nosaka, vai pacientam tūlīt vajadzīga neatliekamā palīdzība un viņš jāved uz stacionāru vai arī īsti nav skaidrs – pacientam vajadzīgs stacionārs vai tomēr viņš varētu ārstēties pie ģimenes ārsta, dienas stacionārā. Tādus pacientus ievieto observācijas nodaļā uz 24 stundām, tiek veiktas analīzes, citi izmeklējumi, lai noteiktu, kā norit slimības gaita. Līdzīgi ir ar Garīgās veselības centru – tiek samazināta ģimenes ārstu un slimnīcas slodze. Daudziem pacientiem tagad vairs nebūs jādodas uz Strenču psihiatrijas slimnīcu, palīdzību viņi varēs saņemt Cēsīs", skaidro I. Ozoliņa. Vaicāta par to, vai slimnīca gadu beigs ar plusiem vai ar mīnusiem, finanšu direktore saka, ka slimnīca gadu pabeigs ar aptuveni 50 – 60 tūkstošu latu peļņu un piebilst, ka slimnīca nav biznesa uzņēmums: " Protams, mums jāskaita katrs lats un nevaram gadu pabeigt ar zaudējumiem, bet slimnīcas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, nevis strādāt peļņas dēļ. Ar to mēs atšķiramies no klasiskā biznesa, kura galvenais mērķis ir peļņa", viņa saka.

Par normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri minēti revīzijas aktā, finanšu direktore saka, ka tie nav finanšu pārkāpumi, nav zaudējumu, nelikumīgi iztērētas naudas – runa ir par Nolikumu par finanšu politiku. Tas pēdējo reizi ir papildināts 2010. gadā un tagad saistībā ar dažādu normatīvo aktu izmaiņām tajā ir dažādas formālas neatbilstības – piemēram, šobrīd vairs netiek lietots jēdziens "pavēle", bet gan "rīkojums". Slimnīcas nolikumā bijis vecais apzīmējums.

Revīzijas aktā ir arī ieraksts par nepieciešamiem iekšējās kārtības noteikumiem, lai atgūtu naudu no debitoriem. Debitori ir pacienti, kas nav samaksājuši par slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem. Slimnīca nav atguvusi 1% no summas, ko tai gada laikā pacientiem būtu bijis jāsamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem, un tas ir aptuveni 6500 latu. Valde uzskatījusi, ka parādu piedziņa izmaksātu vairāk, nekā ir pats parāds, tādēļ nav organizējusi īpašus pasākumus, lai šo summu atgūtu, jo tā patiesībā esot ļoti maza.

Par pārkāpumu revīzijā ticis uzskatīts arī tas, ka sekretāre un lietvede ir viena persona. "Darba apjoms nav tik liels, tādēļ nepieņēmām darbā vēl vienu cilvēku, kas atsevišķi nodarbotos ar personāla jautājumiem. Visas personāla lietas atrodas slēdzamā skapī aiz sekretāres galda, bet revidente uzskatīja, ka tās nav drošībā, tiek pārkāptas Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Tika pieprasīts metāla skapis personāla lietām un mums iesaka pieņemt darbā vēl vienu cilvēku", teic finanšu direktore. Par Valsts Veselības inspekcijas aktu slimnīcas medicīnas direktore Anda Skrastiņa saka, ka slimnīca apstrīdējusi Veselības inspekcijas aktu Administratīvajā tiesā, tādēļ sīkāk par to pašlaik nestāstīs, vien piebilst, ka runa nav par to, ka būtu apmaksāti pakalpojumi, kuri nav izdarīti, bet par to, ka ir normatīvie akti, kurus var skaidrot dažādi – kurš ārsts drīkstēja vai nedrīkstēja kaut ko darīt un tamlīdzīgi.

Kas notiks tālāk?

Pārskatot Revīzijas aktu, izskatās, ka pārkāpumus, kuru dēļ tiek mainīta daļa valdes un kuru dēļ finanšu un medicīnas direktorēm faktiski ir pausts publisks un skarbs nosodījums, var iedalīt divās grupās. Daļa ir vairāk vai mazāk formāli pārkāpumi, kuru dēļ slimnīcai nav radušies materiāli zaudējumi, nav izšķērdēta nauda vai pārkāpta finanšu likumdošana. Protams, tie ir pārkāpumi un paldies par tiem nesaka. Otra grupa drīzāk ir viedokļu atšķirības kādā jautājumā. Piemēram, pašvaldībai liekas neekonomiski un nepareizi atvērt Garīgās veselības centru, taču citā jautājumā pašvaldība cēsinieku vajadzības saprot it labi, jo Cēsu mērs jau minētajā rakstā "Druvā" pauž: "Diskutēt varētu par to, vai tirgus darbības nodrošinājums ir pašvaldības funkcija. Formāli pēc likuma prasībām vērtējot, tā nav pašvaldības funkcija, taču tirgus ir ekonomiska, sociāla un arī tradicionāla vērtība Cēsīs, tāpēc tam ir jādarbojas."

Varētu domāt, ka galu galā tā visa tāda vētra ūdensglāzē vien ir, jo galu galā slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība, valdei ir beidzies pilnvaru termiņš un divi tās locekļi tiek mainīti. Tomēr ne mazpilsētā, ne arī Latvijas mērogā publiski paustais nav tik vienkāršs – cilvēki nezinot un neiedziļinoties, ko nozīmē pilsētas mēra rakstītais, var iztēloties dažādas naudas zagšanas, izšķērdēšanas un savējiem došanas shēmas, jo Latvijā tā notiek bieži.

Patiesībā ar plašsaziņas līdzekļos paustajiem apgalvojumiem uz cilvēkiem tiek mesta blēžu un krāpnieku ēna. Arī slimnīcā mieru un stabilitāti tas nav vairojis. Jau saņemti divi ārstu atlūgumi, trešais ir uzrakstīts un "pašlaik pagulēs atvilktnē, jo gribu redzēt, kas notiks tālāk". Kāpēc? Daļa darbinieku uzskata, ka jaunā valde, kurā balsu vairākums tagad ir nupat ieliktajiem cilvēkiem (valdē ir tās priekšsēdētājs, kurš atstāts savā vietā un divi jaunienācēji), atlaidīs finanšu un medicīnas direktores, lai tagad vai mazliet vēlāk paši iesēstos šajos amatos.

Jau šā gada pavasarī, gatavojot materiālus par veselības aprūpi Cēsīs medicīnas žurnālam "Medicus Bonus" un "Latvijas Vēstnesim" un runājot ar slimnīcas darbiniekiem, nācās dzirdēt, ka pieņemt jauno kārtību, kādā strādājusi līdzšinējā valde, nemaz nav bijis vienkārši, jo, piemēram, finanšu direktore pati gājusi uz nodaļām, lai redzētu, ko nozīmē dokumentos rakstītais un cik tas maksā. Sākumā tas izraisījis nepatiku, daudzi dusmojušies, bet pamazām lielākā daļa darbinieku sapratuši, ka nauda jārēķina arī tad, ja runa ir par cilvēku veselību un dzīvību. "Labi, ka mums ir tāda finanšu direktore, bez viņas mēs droši vien nebūtu izdarījuši tik daudz", sacīja kāda no ārstēm, kas slimnīcā strādā jau ilgus gadus.

Tiesa, tā nemēdz būt, ka visi domā vienādi. Jaunajam valdes loceklim ķirurgam Vaivodam pret slimnīcu droši vien nav sirsnīgu jūtu, jo savulaik valde tomēr parakstīja viņa toreiz jau ceturto atlūgumu. Kolēģi teic, ka ārsts ir sarežģīta un pretrunīga personība, kas nepieļauj, ka kādam citam varētu būt taisnība un ka tādēļ daudzi izgājuši no viņa vadītās nodaļas. Doma, ka bijušais kolēģis varētu kļūt par medicīnas direktoru, daļu darbinieku dara bažīgus un liek domāt, ka amats iegūts, pateicoties tam, ka pilsētas mērs un valdes loceklis ķirurgs Vaivods ir bijuši vienas – Tautas partijas biedri. Lai kā arī nebūtu, pārmaiņas daudziem liekas nesamērojamas ar revīzijā atrasto un liek bažīties, ka Cēsu slimnīcas nākotne var nebūt tik daudzsološa, kā likās un ka arī šī slimnīca tiks iekļauta tajā saimniekošanas sistēmā, kas Latvijā tik ierasta: vārdos cilvēku dēļ, darbos paši sev.