krievars
Foto: LETA
Lasot jaunā gada ziņas par to, ka "GE Money" banka "de facto" pamet banku biznesu Latvijā, paziņojot, ka tuvākajā laikā slēgs vairākumu savu filiāļu, radās tāda noslēgta cikla un patīkama miera sajūta – beidzot lauksaimniekus šī banka vairs neapgrūtinās (sagaidot, ka arī atlikušais kredītportfelis ar saistībām, t.sk. zemnieku, tiks pārdots citai bankai). Lauksaimnieku vidū banka kļuva bēdīgi slavena 2009. gadā. Toreiz, iesaistot lauksaimnieku organizācijas, juristus un plašsaziņas līdzekļus, burtiski pēdējā mirklī pirms tiesas lēmuma izdevās no izputināšanas izraut divas piena ražošanas saimniecības. Sabiedriskā spiediena rezultātā banka piekrita saimniecībām piešķirto kredītu valūtu mainīt no latiem uz eiro (procentu likme latiem tuvojās 20%), tādējādi saimniekiem atvieglojot parādu nastu.

Šī pati banka savulaik bija finansējusi arī bankrotējušā "Bauskas piena" būvēto jauno rūpnīcu, par kuras izpirkšanas iespēju 2010. gadā nopietni interesējās kooperatīvi. Diemžēl "GE Money" augstākā vadība Vindijas Oliveras personā sarunas par izpirkumu no Latvijas zemnieku puses augstprātīgi noraidīja. Turpmākajos gados zemnieki uzbūvēja jaunu rūpnīcu, kamēr "GE Money" organizēja atkārtotas izsoles ar lejupejošu soli, cerot, ka kāds jaunbūvi nopirks par cenu, kas ir vairākas reizes zemāka nekā savulaik zemnieku piedāvātā...

No lauksaimnieku pieredzes "GE Money" darbības beigas Latvijā izskatās tikai likumsakarīgas. Pēdējā laikā siera pārdošanas veiksmīgas virzības nodrošināšanai ir nācies iedziļināties zīmolvedības praktiskajās niansēs, tādēļ man ir grūti saprast, kā "General Electric", kam pieder sestais dārgākais zīmols pasaulē, pieļauj, ka tiem piederošā banka lieto šo 43 miljardus dolāru vērto zīmolu un vienā nelielā, bet tomēr Eiropas Savienības valstī uzrāda tik vājus darbības rezultātus tik ilgā laika posmā un pret sevi noskaņo šīs valsts sabiedrību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!