Šī pati banka savulaik bija finansējusi arī bankrotējušā "Bauskas piena" būvēto jauno rūpnīcu, par kuras izpirkšanas iespēju 2010. gadā nopietni interesējās kooperatīvi. Diemžēl "GE Money" augstākā vadība Vindijas Oliveras personā sarunas par izpirkumu no Latvijas zemnieku puses augstprātīgi noraidīja. Turpmākajos gados zemnieki uzbūvēja jaunu rūpnīcu, kamēr "GE Money" organizēja atkārtotas izsoles ar lejupejošu soli, cerot, ka kāds jaunbūvi nopirks par cenu, kas ir vairākas reizes zemāka nekā savulaik zemnieku piedāvātā...
No lauksaimnieku pieredzes "GE Money" darbības beigas Latvijā izskatās tikai likumsakarīgas. Pēdējā laikā siera pārdošanas veiksmīgas virzības nodrošināšanai ir nācies iedziļināties zīmolvedības praktiskajās niansēs, tādēļ man ir grūti saprast, kā "General Electric", kam pieder sestais dārgākais zīmols pasaulē, pieļauj, ka tiem piederošā banka lieto šo 43 miljardus dolāru vērto zīmolu un vienā nelielā, bet tomēr Eiropas Savienības valstī uzrāda tik vājus darbības rezultātus tik ilgā laika posmā un pret sevi noskaņo šīs valsts sabiedrību.
Izskatās, ka šobrīd nepatīkamus pārsteigumus Latvijas lauksaimniekiem ir sagādājusi cita banka – Swedbank. Krīzes gados dzirdētie dažādie stāsti no zemniekiem piena ražotājiem par to, cik smagi gājis sadarbībā ar Swedbank, nu jau tā kā piemirsti. Pareizāk sakot, gribējās ticēt, ka varam piemirst.
Apmēram pirms gada Swedbank sabiedrisko attiecību speciālisti uzaicināja uz tikšanos lauksaimnieku organizācijas, Zemnieku saeimu un lielos kooperatīvus. Tikšanās sākās ar zemnieku stāstiem par nepatīkamo 2009. gada pieredzi sadarbībā ar banku. Bankas pārstāvji par šo tēmu īsti negribēja runāt, nelāgās lietas esot ierakstāmas vēsturē, gluži vai apvainojās, ka mēs ceļam augšā tādu it kā senu vēsturi. Visi no krīzes esot mācījušies, secinājumi izdarīti, darbā pieņemts cilvēks ar lauksaimnieka izglītību...
Tomēr izskatās, ka Swedbank nebūt nav tik draudzīga lauksaimniekiem. Swedbank klients SIA "PS Līdums", ko smagi skāra krīze, bet kam tomēr izdevās turpināt ražošanu, atkal bankas politikas un tās doto padomu dēļ ir nonācis uz maksātnespējas sliekšņa. Savulaik, pakļaujoties Swedbank ieteikumam, "PS Līdums" piekrita uzsākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP).
Pagājušā gada bargajā ziemā izsala 90% "PS Līdums" ziemāju, kā rezultātā uzņēmums lūdza kreditoriem, tostarp bankai, līdz rudenim pagarināt parādu atmaksu. Sadarbības partneri, saprotot, ka parādu var atmaksāt tikai pēc ražas novākšanas, piekrita. Savukārt Swedbank piekrita tikai ar nosacījumu, ka rudenī pirms noteiktā termiņa tiek atmaksāta daļa no parāda un tiek piesaistīts investors. Tātad zemnieks nonāk grūtībās, bet apmaiņā pret parāda atmaksas pagarinājumu Swedbank pieprasa neizpildāmu pirmstermiņa parāda atmaksu! Kaut arī Swedbank vēlāk piekrita atkārtotam parāda atmaksas termiņa pagarinājumam un "PS Līdums" savas saistības nokārtoja, tas vairs neglāba "PS Līdums" no maksātnespējas pieteikuma. Rezultātā "PS Līdums" jāturpina cīnīties ne tikai ar banku, bet arī tiesā jāpierāda, ka Swedbank tomēr pagarināja parāda nomaksas termiņu un piekrita ĀTAP plāna grozīšanai. Rodas iespaids, ka Swedbank ļāva uzņēmumam "PS Līdums" strādāt, lai pēc tam, iespējams, panāktu šī modernā lauksaimniecības uzņēmuma pārdošanu kārtējam ārzemju investoram.
Secinājums: piena kooperatīvu semināriem, ko rīko "Agrera" (kooperatīva "Piena ceļš" uzņēmums) un "Trikāta KS" sadarbībā ar Vidzemes Veterināro servisu jādod papildu virziens. Līdzās Egila Juitinoviča un Andra Zālīša aizraujošajām lekcijām par ganāmpulka pārvaldīšanas smalkākajām niansēm ar steigu jāliek tēmas, kur izsmeļoši tiek skaidrots, kā slēgt līgumus ar bankām pirms kredīta ņemšanas, ko darīt, kad sāk veidoties potenciālas problēmas. Tas visvairāk nepieciešams tiem uzņēmīgajiem, kuriem diemžēl var gadīties (cerams, ka tomēr ne) nonākt līdz TAP, ĀTAP un citu juridisku terminu, ko labi atceramies no parakstīto galvojuma līgumu tekstiem, locīšanai tiesā. Mums jābūt vērīgiem un zinošiem, jo zemnieki, lai attīstītos, uz spēles liek pilnīgi visu, ģimenes iztiku ieskaitot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!