Delfi foto misc. - 17172
Foto: LETA
Vēl nav aizmirsti laiki, kad valdībai pamatoti pārmeta, ka tā nav pamanījusi nekustamā īpašuma "burbuli", straujo kreditēšanas bumu un nemēģināja tam likt šķēršļus. Netika īstenoti ne iedarbīgi spekulatīvā tirgus ierobežošanas pasākumi, piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokļu politikas palīdzību, ne arī savlaicīgi ieviesti kreditēšanas ierobežojumi. Kādā krīzē "burbulis" noveda Latviju, visi labi zinām, un lielākā daļa no mums šīs krīzes sekas ir izjutusi (un turpina izjust) uz savas ādas.

Mēs nevēlamies un nedrīkstam šīs kļūdas atkārtot šodien, kad, lai arī pagaidām mazāka mēroga, bet līdzīgi riski veidojas t.s. ātro kredītu nozarē. Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem pat 15 minūtēs un ļoti īsā laikā tie ir kļuvuši ārkārtīgi populāri, tirgus ir strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vājā līmenī.

Fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos. Tas rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju, kuri par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem var nonākt ilgtermiņa parādu slazdā. Turklāt slazdā, kurā ēsma bijusi 200 lati, bet parāda summa var izaugt līdz pat dzīvokļa vērtībai.

Daniels PavļutsĀtrie kredīti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit