Starp citu, interesants fakts – zinātnei attīstoties, vairums cilvēku tam pretojas. Izrādās, ka liela daļa pacientu neklausa ārsta norādījumiem. Piemēram, pēc dažādu pētījumu datiem, tikai 10–20% hipertonijas pacientu lieto ārstu parakstītos medikamentus. Vairums pacientu noraida ārstu ieteikumus katru dienu veikt fiziskas aktivitātes. Panākt, lai cilvēks katru dienu 40 minūtes pastaigātos, izrādās, ir ļoti grūti! Kas no tā izriet? Darīt kaut ko veselīgu ir apgrūtinoši. Savukārt izraisīt ķildas, veikt kaut ko destruktīvu, dzīvot "kā ērtāk", nedomājot par sekām – tas sanāk it kā automātiski. Domāt par problēmām, tās risināt, arī – nepieļaut to rašanos ir grūtāk, nekā vienkārši dzīvot nost, prātot par lietu dabu vai pabļaustīties.
Līdzīgi ir ar abortiem. Kurš domā par jaunu sievieti, kas ir nonākusi grūtā situācijā? Cik cilvēku, iestāžu viņai palīdz, nevis izsaka apšaubāmus padomus un spriedumus vai, sliktākajā un diemžēl ne retākajā gadījumā, vienkārši nogāna?