Diemžēl uz tik drošsirdīgu rīcību Eirovīzijas organizatori Latvijā – Latvijas Televīzija nav un nevar būt gatavi, jo viņus gluži vienkārši saista bijušā Latvijas Televīzijas valdes locekļa Edgara Kota noslēgtais ilggadīgais sadarbības līgums ar Ventspili. Šobrīd droši var teikt, ka šis līgums strādā tikai "vienos vārtos" – spodrina Ventspils tēlu starptautiskajā mērogā un apmierina Ventspils amatpersonu ambīcijas. Par to viņus var tikai apsveikt, bet Latvijas Televīzijai tikai just līdzi.
Tiesa gan, Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas Nacionālās atlases pusfināla organizētājiem šis sadarbības līgums nebija saistošs, tāpēc šova organizētājiem bija visas iespējas parādīt savu radošumu.
Kas no visa tā bija iznācis, varējām vērot pagājušās nedēļas nogalē. Televīzijas cilvēki ļoti labi zina, ka tiešraidei vienmēr ir savas "smeķis" un nervs, tāpēc ideja par pusfināla dziesmu izpildīšanu tiešajā ēterā ar "dzīvu" publiku ir apsveicama. Bet tas, ko skatītāji redzēja kadrā, izraisīja tikai nožēlu. Bija sajūta, ka režisors ne reizi nav bijis pusfināla TV ieraksta vietā koncertzālē "Palladium". Pustukša zāle, pustumša skatuve, pārnervozējies sarīkojuma vadītājs, kurš centās sevī iemiesot vispārēju jautrību, arī skatuves fona elektroniskā grafika varēja būt daudz interesantāka, daudz atbilstošāka dziesmas satura atklāsmei, nevis dažādu ģeometrisku kvadrātiņu savirknējums (kā pozitīvu piemēru varētu atzīmēt Samantas Tīnas dziesmai veidoto videografiku).