6148818
Foto: PantherMedia/Scanpix
2013.gada 4.februārī sporta pasauli pāršalca „Europol” paziņojums, ka pēdējo gadu laikā organizētā noziedzība ietekmējusi vismaz 380 futbola spēļu iznākumus, tostarp Pasaules kausa un Eiropas čempionāta atlases spēļu, UEFA Čempionu līgas spēļu un citu augstākā līmeņa futbola spēļu rezultātus.

Šī pārrobežu izmeklēšana, kas aizsākta 2011.gada jūlijā, pamatā balstās uz rūpīgu un apjomīgu datu analīzi.[1] Tomēr šķēršļus rada apstāklis, ka iztrūkst vienota izpratne par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Šī vienotā izpratne nepastāv gan starpvalstu līmenī, gan arī nacionālā līmenī.

Neskatoties uz starptautisko institūciju iesaistīšanos, liela nozīme ir katras valsts, tajā skaitā Latvijas, tiesību sistēmai un tiesībsargājošo institūciju darbam. Vērtējot Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu, diemžēl ir jāsecina, ka šobrīd neesam pilnībā gatavi iesaistīties starptautisko organizāciju uzsāktajā cīņā pret sporta spēļu rezultātu sarunāšanu. Atsevišķu sporta veidu federācijas ir noteikušas iekšējās regulas, paredzot disciplināratbildību[2], taču valstiskā līmenī šis jautājums nav pilnībā noregulēts. Šajā rakstā vērsta uzmanība uz (I) Krimināllikuma regulējumu un problemātiskajiem jautājumiem kriminālatbildības piemērošanā, kā arī uz (II) nepieciešamību papildināt Krimināllikumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!