Aivars Ozoliņš, 'Ir': 'Trakais' Jākobsons un uzlauztais Ušakovs  (193)

Policija krimināllietu ierosināja pēc Ušakova iesnieguma par viņa it kā privātās sarakstes publicēšanu, ko portāls Kompromat.lv sāka 2011.gada novembrī. Lietas skandalozo kriminālnorišu mudžeklī var pazust svarīgākais. Pirmo reizi Latvijā žurnālistu sauc pie kriminālatbildības par amatpersonas sarakstes publicēšanu.

Vajā ziņnesi

Jākobsonam un viņa portālam ir skandaloza reputācija. Viņa darbības metodes var apšaubīt un palaikam grūti dēvēt par žurnālistiku — acīmredzami nelikumīgi iegūtu un viņam piegādātu informāciju viņš vienkārši publicē portālā, ne pārbaudīdams faktus, ne citādi mēģinādams noskaidrot lietas apstākļus. (Laikam lieki piebilst — nedz arī prasīdams iesaistīto personu atļauju informācijas publicēšanai.)

Elektroniskas sarakstes uzlaušana (tāpat kā likumīgā kārtā nesankcionēta sarunu noklausīšanās vai kādas personas izsekošana) ir likuma pārkāpums. Taču līdz šim neviens nav apgalvojis, ka Jākobsons pats būtu uzlauzis Ušakova e-pastu. Vērtējot šo lietu kopumā, gan likumsargiem, gan sabiedrībai ir jāpatur prāta tās lielā sabiedriskā nozīme. Jākobsona publicētās informācijas nonākšana atklātībā ir svarīga, un sabiedrībai tā ir jāzina.

Jākobsons norāda, ka viņš darījis sabiedrībai zināmus faktus par amatpersonas — Saeimas deputāta un Saskaņas centra priekšsēdētāja — attiecībām ar Krievijas vēstniecību, kuras bijušas finansiālas, nevis personiskas. Lai arī kā vērtējam Jākobsona darbību, vismaz šajā jautājumā viņam var pilnībā piekrist.

Ušakova sarakstē ar Krievijas spiegu Aleksandru Hapilovu un citiem vēstniecības darbiniekiem, kā arī viņa sarakstē ar Pirmā Baltijas kanāla darbiniekiem nav nekā privāta, ja vien par privātu neuzskata amatpersonas palaikam lietoto tā dēvēto necenzēto leksiku.

Slepenā nauda, spiegi un televīzija

Ušakovs iesniegumā policijai apgalvoja, ka daļa no publicētās sarakstes esot viltota. Taču neprecizēja, kura tieši daļa. Bet jau pati vēršanās policijā par viņa e-pasta uzlaušanu ir gana nepārprotama atzīšana, ka sarakste pamatos ir autentiska.

Viņa sarakste ar Krievijas vēstniecību ir līdz šim detalizētākais apstiprinājums it kā plaši zināmajam, tomēr nezin kāpēc otrajā plānā pastāvīgi atstātajam — ka Saskaņas centrs ir nevis parasta politiska organizācija, kas strādā savu vēlētāju interesēs, bet gan Kremļa finansēts politisks projekts, kas darbojas kaimiņvalsts politiskās varas interesēs, taču pastāvīgi melo, ka pārstāv tikai savus vēlētājus.

Publicētajā sarakstē ar Krievijas vēstniecību Ušakovs apsprieda partijas priekšvēlēšanu stratēģiju un saskaņoja konkrētu pasākumu izmaksas. Vēstulēs Krievijas vēstniekam SC priekšsēdētājs skaidroja izmaiņas Latvijas likumdošanā, piemēram, par valsts valodas lietošanu. Vēstniecības kultūras sakaru padomniekam Hapilovam, kuram 2009.gadā Latvijas valsts varas iestādes nepagarināja darba atļauju (plaši lietots veids, kā dabūt ārā no valsts spiegu ar diplomāta piesegu) Ušakovs 2008.gadā sūtīja gaidāmo Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu situācijas rūpīgu analīzi un savā ieskatā labākās SC priekšvēlēšanu stratēģijas izvērstus skaidrojumus, kā arī detalizētas politisku pasākumu izmaksu tāmes.

Sarakste atklāj, ka SC, iespējams, regulāri pārkāpis likuma normas par partiju finansēšanu, slēpdams ne tikai no Krievijas saņemto naudu SC un ar to saistītu organizāciju rīkotiem pasākumiem, bet arī partijas patiesos tēriņus priekšvēlēšanu kampaņām.

Piemēram, vēstulē Jānim Urbanovičam 2008.gada novembrī Ušakovs atgādina, ka partija iztērējusi 1,5 miljonus latu 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņai (kaut gan oficiāli bija deklarējusi tikai 200 tūkstošus latu). Un kalkulē, ka pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā vajadzēšot jau 4,5 miljonus, turklāt, kā neslēpdamies saka vēstulē — gan oficiālai, gan slēptai kampaņai. Pēc šīs kampaņas SC deklarēja tikai 326 tūkstošu latu tēriņus.

Savukārt pastāvīgajā sarakstē ar Krievijas Pirmo Baltijas kanālu Saeimas deputāts un vēlāk Rīgas domes priekšsēdētājs parādās kā par sevi taisīto ziņu režisors. Sūta televīzijai tajā atspoguļojamo savu un partijas iknedēļas pasākumu sarakstus, dod norādījumus par konkrētiem sižetiem, pretī saņem šo sižetu scenārijus, apspriež sevis intervēšanas pašam politiski izdevīgākos laikus un veidus.

Tipisks ir pats pēdējais Kompromat.lv publicētais Ušakova vēstījums PBK. 2010.gada 23.augustā viņš rakstīja: "Meitenes, vai var rīta sižetu par tikšanos pagalmos nobīdīt no ceturtdienas uz piektdienu? Vienkārši tikšanās ceturtdien mums būs krutāka. Filmēšanas vieta — pie kinoteātra Ilga Iļģuciemā, no 18.00, ceturtdien. Tur jāintervē Kabanovs un Sergejs Mirskis, tāpat arī vienkāršie iedzīvotāji. N."

"OK. N.V." paklausīgi atbild Ušakova "meitene", laikam PBK žurnāliste un viņa sarakstes pastāvīgā partnere Natālija Vasiļjeva. (Skat. Kompromat.lv 14.publikāciju sērijā Mērs Ušakovs manipulē ar Pirmā Baltijas kanāla ziņām.)

Tā nav divu cilvēku privāta sarakste, tāpat kā viss pārējais Kompromat.lv publicētais no Ušakova e-pastiem nav viena jauka puiša Nila privāta čalošana ar savām draudzenēm, ģimenes locekļiem un paziņām. Labi saprotams, kāpēc Ušakovam sarakstes publicēšana ar Krievijas spiegiem, diplomātiem un televīzijas propagandistiem šķiet noziedzīga. Tā aizskar viņa un viņa Maskavas patronu politiskās intereses Latvijā un atklāj šo interešu īstenošanas mehānismu.

Taču Latvijas sabiedrībai ir nesalīdzināmi svarīgāk zināt, kā savus mērķus Latvijā īsteno Kremlis un kā Krievijas varas politiskais atvasinājums Saskaņas centrs šo mērķu sasniegšanai, iespējams, pat pārkāpj likumu, nekā apklusināt Jākobsonu, kurš šo informāciju dara mums zināmu.