Par to, kādas muzikālās vērtības pa šo gadu ir radušās, noteikti vēl spriedīs mūzikas kritiķi, bet ja jau šī ražas novākšanas talka tika pasniegta TV skatītāju baudīšanai, paraudzīsimies, kā šis notikums izskatījās mūsu krāsu televizoros.
Neapšaubāmi šis bija pats prestižākais notikums Latvijas populārās mūzikas dzīvē – žūrijas izvērtēšanai tika iesniegti gandrīz 90 albumi, bet kopējais iesniegto albumu, dziesmu un videoklipu skaits pārsniedza 200. Un tas nozīmē, ka Latvijas populārās mūzikas rakstītāji un izpildītāji pret šo balvu izturas ar pienācīgu attieksmi. Un tas bija redzams arī ekrānā, ka viņiem ir ļoti svarīgi tikt pie atzinības un novērtējuma tieši šeit – Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā.
Lielākie strīdi iepriekšējos gados saistījās ar to, vai žūrija pareizi "pieskaitījusi" nominantus attiecīgajam populārās mūzikas (bail teikt – estrādes mūzikas, izklausīsies vecmodīgi – par to uz skatuves mazliet padiskutēja arī dziedātājs Viktors Lapčenoks) žanram, ko pareizi norādīja arī šīs muzikālās pļaujas joprojām bagātākie talcinieki – "Prāta vētra". Nu viss salikts pa plauktiņiem – šī gada ražas klētī nu jau bija atvēlēta vieta 22 apcirkņiem. Žūrija tā bija centusies, ka pat šlāgermūzika tika vērtēta atsevišķi no kantrimūzikas albumiem. Kā saka – miers baro, nemiers posta.
Ja ar šo dalījumu bija apmierināti mūziķi, tad šova veidotājiem tā izraka pamatīgu bedri. Balvu pasniegšanas ceremonijas un tās televīzijas versijas izveide bija uzticēta rūdītam tandēmam – Ditai Torsterei un Arvīdam Babrim. Bet uzdevums bija aptvert neaptveramo – uz skatuves 22 reizes aicināt katra mūzikas žanra uzvarētājus un balvu pasniedzējus, likt skatītājiem noklausīties, kāpēc tieši viņi ir izvēlēti balvu pasniegšanai un just līdzi tiem balvu saņēmējiem, kuri nemitīgi atkārtoja, ka nav pienācīgi sagatavojuši savas pateicības runas. Ja zināmā mērā tas patiešām nebija sarīkojuma scenārija veidotāju ziņā, kas pasniegs balvas un kāpēc, jo to, iespējams, noteica paši konkursa organizatori (vienīgi Aigars Grauba parādīja "klasi", kā jāuzstājas plašas publikas priekšā, netīksminoties par sevi), tad sarīkojuma vadītāja izvēle gan ir tikai režisora ziņā un tikai režisoram jānes šī smagā atbildības nasta par to, kas ar viņu notiek uz skatuves.
Tik garlaicīgu, dzīves pagurušu un neinteresantu Fredi nebiju vēl redzējis. No humora pilnā asprāša bija palikusi pāri tikai čaula un atmiņas par vecajiem labajiem laikiem, kad Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva dzirkstīja no Freda komentāriem un skatītāju zāles ovācijām. Grūti pateikt – vai tas ir Freda paškritikas trūkums, bet režisoru tandēmam gan jau laikus vajadzēja pamanīt "materiāla noguruma" pēdas. Diemžēl šis skatuves žanrs ir nežēlīgs pret katru, kurš "atlaiž skrūves".
Šobrīd tā ir ļoti smaga problēma atrast labus sarīkojumu vai TV izklaides raidījumu vadītājus. Par jaunajiem eksperimentiem Eirovīzijas Nacionālās atlases konkursā jau tika rakstīts, par profesionālu aktieru degradāciju, iesaistoties TV raidījuma "Tikai ar ielūgumiem" sižetu pieteikšanā, vispār ir grūti ko komentēt, bet, noskatoties Stila un modes balvas pasniegšanas ceremonijas tiešraidi, ar likumu vajadzētu aizliegt Sindijai Vildei vadīt šādus sarīkojumus.
Kā jau minēju, žūrijas izvēlētais uzvarētāju skaits izstiepa visu raidījumu nežēlīgi garu un garlaicīgu. Te nepalīdzēja arī izvēlētās muzikālās pauzes. Kaut gan arī šeit sarīkojuma veidotāji jau kuro gadu mulsina ar savu izvēli, jo pēc loģikas balvas saņēmējs arī saņem tiesības nodziedāt savu dziesmu. Un jau kuro gadu tas tā nenotiek. Tam noteikti ir kāds izskaidrojums, kāpēc pietrūkst šīs konsekvences, bet no malas izskatās, ka muzikālo priekšnesumu izvēle pakļauta kādiem citiem izvēles principiem. Vienu no tiem varēja atšķetināt – pirmatskaņojumi, kas nemaz nav tik slikti, bet konsekvences tik un tā pietrūka.
Žēl, bet muzikālais maratons ar nežēlīgi garajām un daudzajām reklāmas pauzēm izšķīdināja to sajūtu gammu, kurai vajadzēja pārņemt TV skatītājus, raidījuma beigās gaidot tradicionāli pašu emocionālāko brīdi – balvas pasniegšanu par mūža ieguldījumu Latvijas populārās mūzikas attīstībā grupai "Čikāgas piecīši". Labi, ka šoreiz to aizstāja piemiņas brīdis aizsaulē aizgājušajam dziedātājam un komponistam Uldim Stabulniekam. Te nu jāsaka – TV brigāde bija uzdevumu augstumos - aizkustinoši, vienkārši un gaumīgi.
Un vēl – būtu negodīgi, ja no TV ekrānu šīs puses neatzīmētu, kā TV režisors A.Babris vizuāli interpretēja grupas "Latvian Voices" priekšnesumu "Lietus". "Bilde" bija jau videoklipa līmenī.
Un vēl pašās beigās – prieks, ka "Prāta vētrai" ir ko teikt ne tikai mūzikā, bet ka viņi prot arī uz skatuves paironizēt par savu atrašanos uz glancētu žurnālu vākiem un nekaunēšanos piedalīties korporatīvajos "rasolu" vakaros, bet Guntaram Račam novēlam nākošgad tomēr saņemties un uzkāpt uz skatuves, ja to lūdz izdarīt sarīkojuma vadītājs un balvas pasniedzējs, kurš nu nekādi nebija vainīgs, ka balvas saņēmējs neatradās sarīkojuma vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
