Pirmo reizi ATP turnīros šajā sezonā, trešo reizi Delrejbīčas turnīra vēsturē par uzvarētāju kļuvis tā dēvētais neizsētais spēlētājs – tobrīd ATP rangā 109.vietu ieņemošais latvietis Ernests Gulbis. Tā sanāk - pavasaris ir Gulbja laiks.
Pirms pāris gadiem Ernests Gulbis ATP rangā bija 21.vietā, bet 2013.gadu iesāka 136.vietā. Pirmo lielo uzvaru ATP turnīros viņš guva pirms trijiem gadiem –tieši pavasarī un tieši Delrejbīčā, finālā apspēlējot horvātu Ivo Karloviču. Otro un arī pēdējo - pirms pusotra gada Losandželosā, "Farmers Classic" pieveicot Māŗdiju Fišu. Un tad sākās galīgs "fišs" – zaudējumu vairāk kā uzvaru, lēna, bet neatvairāma lejupslīde par ATP ranga kāpnēm. Un viņam garām pirmajā simtniekā "iespraucās" tādi, ko Ernests pat nepazina. Kas arī nebija tik svarīgi. Par vietu rangā ne Federeram, ne Gulbim neko nemaksā, tomēr tieši pēc ranga nosaka spēlētāju "piederību" turnīriem. Tieši tāpēc šogad gandrīz visi turnīri Ernestam bija jāsāk ar kvalifikāciju. Spēlēšana Challenger līmenī neskaitās.
Uzvara Delrejbīčā atgādina par dažām sporta vispār un tenisa konkrēti gandrīz aksiomām. Pateicoties senču gēniem, Ernests patiešām ir talants. Taču talants bez darba un atteikšanās no dažiem (tenisā pat daudziem!) laicīgās dzīves kārdinājumiem var būt labākajā gadījumā komēta. Cerams, ka šoreiz viņš atlidojis uz ilgāku palikšanu un uzlidos vēl augstāk. Ir motivācija spēlēt ne tikai sava prieka, bet arī rezultāta labad. Turklāt Delrejbīčā jo īpaši atklājās Gulbja iekšējās pārvērtības. Pamatturnīrā viņš vinnēja visus tie break – pret Kveriju, Hāsu, Vaselēnu. Trešajā setā pret Kveriju "izlīda" no 0:4 un uzvarēja ar 7:6. Pirmajā setā pret Vaselēnu no 2:0 nokļuva 4:5, gana kritiskā brīdī nobreikoja pretinieka servi un uzvarēja ar 7:6. Epizodes, kas līdz šim Gulbim nebija sevišķi raksturīgas. Tas parāda, ka Gulbis juniors pilnībā izaudzis no "īsajām bikšelēm" un arī no Gulbja seniora pārliekās uzmanības. Spēlē nevis tāpēc, ka tēvam tā labpatīkas, jo viņš dēlā patiešām ir daudz investējis. Bet tāpēc, ka pašam patīk un ir vēlēšanās tenisa pasaulei pierādīt, ka viņš VAR. Turklāt Ernests joprojām saglabājis savu trumpi – rezultatīvu servi. Pamatturnīrā šajā elementā viņš apspēlēja visus – Vaselēnu 5:2, Hāsu 7:1, Munjosu-De La Navu 5:2, Kveriju 14:11, Bleiku 8:4. Palikusi arī elegance, bet mazinājusies vēlme izspēli izšķirt ar vienu sitienu. Tāpat nedaudz palicis "infant terrible", turpinot lauzt un mētāt raketes, un saglabājis labu humoru preses konferencēs, kas tenisa pasaulei šobrīd viņu padara ļoti pievilcīgu. Mehāniski runājošas punktu mašīnas ir pievilcīgas tikai bankām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!