Šis nav gluži jauns diskurss, patiesībā, Latvijā tas ir viens no ejošākajiem - pasaki, ka ideju X atbalsta Mozaīka un es tev garantēju, ka to noraks. Tā ir arī lieliska stratēģija, kā diskreditēt idejas, kurām ir attāls vai nekāds sakars ar sarunu par iecietību pret homoseksuāliem cilvēkiem.
Šo stratēģiju filigrāni izmanto tie 36 Saeimas deputāti, kas ir sašutumā vērsušies pie Izglītības un zinātnes ministra, Labklājības ministres, Veselības ministres un Tiesībsarga. Ja vēstules adresāti visdrīzāk saprot, par ko patiesībā ir runa, tad sabiedrības acīs 11. Saeimas deputāti I.Rībena, J.Kursīte, R.Dzintars, V.Poriņa, G.Igaunis, I.Vanaga, G.Bilsēns, V.Reskājs, Ņ.Ņikiforovs, A.Jakimovs, J.Vucāns, I.Čaklais, G.Bērziņš, I.Laizāne, J.Dombrava, I.Parādnieks, I.Latkovskis, K.Krēsliņš, R.Naudiņš, D.Stalts, Dz.Kudums, E.Siliņa, G.Rusiņš, V.Valainis, Dz.Rasnačs, K.Seržants, I.Jurševska, I.Grigule, A.Buiķis, I.Bišofa, I.Pimenovs, I.Līdaka, J.Lāčplēsis, J.Dūklavs, R.Eigims, J.Ozoliņš kļūst par tradīciju, šķīstības un pareizā dzīvesveida nesējiem. Jo sabiedrībai patīk, ja deputāti iestājas par tradicionālām, morāli augstvērtīgām idejām, kuras paši gan ikdienā ne vienmēr spēj īstenot.