To tikpat labi varēja pateikt Cicerons, cik Jānis Šipkevics: Talants mēdz izpausties piecos dažādos veidos, pelēcība – tikai vienā. Visspilgtākais piemērs – Leonardo da Vinči. Ja talanta nav, tad būtība šobrīd pārsvarā atklājas interneta komentāros. Ak, jā, Cicerona laikos interneta vēl nebija. Arī da Vinči vēl nebija dzimis.
Pie dziedošajiem aktieriem jau esam pieraduši. Dažiem tas ir arī maizes darbs, vēl dažiem – laba "haltūra" jeb "melnā kase". Jau vairāk kā 20 gadu garumā iestiepusies "Bilžu" vēsture, kur mūziķi zīmē vai glezno, mākslinieki – dzied. Pēc tam ar pulkveža Aleksejeva veiklību sajaucas un samainās lomām. Tautai patīk. Vai gan citādi "Bildes" būtu noturējušās tik ilgi. Toties Mākslas dienu basketbola turnīrs ir izčākstējis. Nav vairs Ulda Vazdika, kam ik pa gadam atvadīties no lielā sporta...
Toties dzimusi jauna sporta un daiļās mūzas simbioze – 5.martā uz Siguldas "Baltā flīģeļa" dēļiem kāpa mūziķi, kas reiz sportojuši. Bet esošie un bijušie sportisti centās dziedāt. Mūziķu karogu nesa bijušais šķēpraidis Ingus Pētersons. Savukārt sportistus uz mūziķu pjedestāla cēla bobsleja lauva Zintis Ekmanis. Katram bija arī labi asistenti.
Pirmajai reizei vēl sarežģītāk par dziedāšanu bija dabūt neprofesionālos dziedātājus uz skatuves. Tas tomēr nav tas pat mājās vai autobusā kopā ar draugiem dungot kādu dziesmiņu. Tieši tāpēc ļoti svarīga bija profesionāļa drošais plecs – kā Līnai Mūzei Ingus Pētersons.
Abu jaunāko uzvārda brāļu/māsu Mika un Paulas Dukuru iedrošināts duetu par trio pārtapināja skeletonists Martins Dukurs, kuru Siguldas publika uzņēma ar ovācijām. Tāpat kā Lauri Reiniku un Martu Kukarani. Lauris ne tikai dzied par skriešanu, bet arī pats esot skrējis, jājis... Tāpat kā Andris Kivičs spēlējis basketbolu, precējies, šķīries, atkal precējies un dziedājis.
Kā izrādījās, Zintis Ekmanis ne tikai savulaik labi lecis trīssolī, izcili stūrējis bobu, ne tikai TV "lej par deviņiem mēmajiem", bet ir arī visnotaļ muzikāls. Tas viņam esot no vecātēva. Un arī no apkārtējās vides – agrā jaunībā uz Pabažu kultūras namu braukušie tā laika spicākie mūziķi. Kā reiz piesēdies pie bungām, tā arī palicis. Skaidrs, ka viņš nav ne Ringo, pat ne Boldirevs, Gžibovskis vai Krieviņš. Prakses trūkums bija jūtams, taču Zintis parādīja, ka arī mūzikā meistarību, kā mēdz teikt, nevar ne nodzert, ne bobā izkratīt. Bet publika galīgi uz acīm tika nolikta ar Aivara Lapšāna (?) "Labi palikt kopā". Ne jau tikai tagad. Pirms kādiem 35 gadiem, kad Zinta tagadējā sieva Daina, talantīga sprintere, vēl bija Bernovska, pēc šīs balādes arī "salūza" un kļuva par Ekmani... Bet faktu, ka uz skatuves līdz ar viņu Zintim rozes sniedza arī citas dāmas, uztvēra ar sapratni. Riktīgam mūziķim katrā ciemā ir vismaz viena brūte. Sorry – fane. Tāpat kā sportā.
Apvienotā kora gabals varbūt bija nedaudz "padilis" - "We are the world". Tapis gandrīz bez sadziedāšanās. Tāpēc jo sirsnīgāks.
Pirmais akmens mests. Bet nākamie no kritiena baidīsies mazāk. Aiz tiem, kas pirmajā reizē saņēma rokās un kājās drosmi un kāpa uz "Baltā flīģeļa" skatuves, kur dziedājuši Egils Siliņš, Maija Kovaļevska, jau sāk veidoties rinda. Visā dzimtā, jau sākot no omītes, braši dziedātāji ir Šici, olimpiskos medaļniekus Juri un Andri ieskaitot.
Cerīga vieglatlēte un tagad teju vai kulta dziedātāja, gan ne tikai Latvijā, bet arī DĀR bijusi Endija Rezgale. Kopā ar "Skandiniekiem" ne reizi vien un pat ar skotu dūdām rokās uz skatuves ir kāpis Latvijas izlases volejbolists Ansis Medenis. Bet trīs brāļi Rēdlihi no "Dinamo" pat var izveidot mazo ansambli. MSĢ pirmā izlaiduma bildē redzams arī "cielaviņš" Jānis Paukštello. Tuvu Latvijas jaunatnes basketbola izlasei bijis Varis Vētra un ne vienai vien sportistei gatavs dziedāt "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos..." Arī Viktors Lapčenoks basīti spēlējis gana meistarīgi. Tāpat kā Jānis Skanis jau aizmirstajā pārvēlienā uzleca līdz sporta meistaram. Arī viņš varētu uzdziedāt. Ja ne viens, tad kopā ar kolēģi Juri Lisneru gan jau spētu noturēt meldiņu. Un ja vēl talkā nāktu divas Jura meitas basketbolistes. Vasaras mēnešos futbola bumbu zem spilvena (vai tā vietā) liek vai visi "Prāta vētras" puiši.
Un neticu, ka Jakovs Rafalsons nespēlē šahu... Vienam vakaram pat par daudz. Tāpēc pēc gada, kad Sigulda būs Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas satelīts, turpinājums varētu izvērsties vērienīgāks. Varbūt arī starptautisks.
Un vēl kas. Martins Dukurs apsolīja: ja viņš Sočos kļūs par olimpisko čempionu, dziedās uz Baltā flīģeļa skatuves. Solo. Šoreiz tikai mēģināja ansamblī...
Bija iespēja iepazīt arī citas mūsu talantu šķautnes. Bija interesanti.
Dažu dziedātāju un ne tikai sestdien būs iespēja atkal skatīt Siguldā festivālā "Ledus trašu zvaigznes un karaļi Siguldā".
P.S Ja reiz pasākums varētu kļūt tradicionāls, tam vajadzīgs arī nosaukums. Kādā izklaides pasākumā bija komanda "Skumjie renes šļūcēji".
Kāpēc skumjie? Visi taču ir jautri! Tātad – "Jautrie renes šļūcēji". Kaut skaidrs, ka uz skatuves kāps ne tikai tie, kas "šļūc pa reni". Toties viņi bija sākums. Pieņem arī citus priekšlikumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!