Ina Druviete: Āža kāja IZM piedāvātajos 'Augstskolu likuma' grozījumos  (172)

Nevajadzīgi grozījumi. Daļa piedāvāto likuma grozījumu ir nevajadzīgi vai tik maznozīmīgi, ka to dēļ atraut ministrijas ierobežotos intelektuālos resursus no tiešām sasāpējušu augstākās izglītības problēmu (piemēram, akreditācijas) risināšanas ir nesaprātīgi. Jau tagad Augstskolu likuma 56. panta 3. daļa paredz iespēju ES oficiālajās valodās īstenot 20% no studiju programmas kredītpunktu apjoma. Grozījumos tiek piedāvāts šo proporciju paaugstināt līdz 25%. Kāda jēga tik minimāliem grozījumiem, ja zinām, ka tikai nedaudzās programmās tiek izmantota jau pastāvošā iespēja? Arī valodu un kultūru programmas, kopīgās studiju programmas, starpvalstu līgumos paredzētās programmas, ārzemniekiem paredzētās programmas (kurās drīkst studēt arī Latvijas iedzīvotāji) jau tagad drīkst būt un ir angļu valodā. Tātad radikāla reforma valodu lietojumā augstskolās jau ir veikta, rodot optimālu līdzsvaru starp valsts valodu un svešvalodām.

Dīvaini grozījumi. Novitāte ir piedāvātais punkts, kur studiju programmas īstenošana ES oficiālajā valodā iespējama ar Ministru kabineta lēmumu, "ja šādas studiju programmas īstenošana valsts valodā nav iespējama un šī studiju programma Latvijā ir unikāla un nozīmīga Latvijas attīstībai". Ko nozīmē - "valsts valodā nav iespējama"? Vai tā ir pagājušā gadsimta prātuļošana par bauru valodas neatbilstību augstām matērijām? Vai Latvijas mācībspēku kvalifikācijas apšaubīšana? Ja runa ir par šaurāku specializāciju - atcerēsimies, ka viesdocētājiem netiek izvirzītas valsts valodas prasmes prasības, tātad uz līguma pamata šīs "unikālās" programmas īstenošanai jau esošā likuma ietvaros pastāv iespējas arī viesprofesoru piesaistei.