Māris Antonevičs: Kāds ASV pilsonis...  (122)

Kā vēlāk izrādījās, tas tomēr nebija domāts kā joks. Šādu e-pasta vēstuli Latvijas Institūts tiešām saņēmis. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija jau paudusi neizpratni, kāpēc bijušās "Latvijas ceļa" biedres Kārinas Pētersones vadītā iestāde to izlēmusi izplatīt tālāk.

Anonīmais ASV pilsonis vēstulē norādījis - kaut arī ir dzīvojis ASV, Āfrikā un Eiropā, tik daudz rasisma un aizspriedumu kā Latvijā viņš neesot pieredzējis nekur citur. Latvijas iedzīvotāji uzvedoties tā, "it kā redzētu no zooloģiskā dārza izbēgušu dzīvnieku". Anonīmā persona pārmet Latvijas Institūtam, ka uz ārpusi tiekot rādīts Latvijas kā demokrātiskas valsts tēls un ārlietu dienesta darbinieki esot atvērti "citādiem cilvēkiem", taču Latvija kopumā tāda neesot. Latviešus nepieciešams izglītot!

Ir vairāki iemesli, kas liedz šo vēstuli uztvert nopietni. Pirmkārt jau tas, ka autors nav vēlējies atklāt savu vārdu (vai arī to slepenībā paturējis Latvijas Institūts?), nodarbošanos, izglītību, kas to automātiski ierindo anonīmo komentāru statusā, ar kuriem ir pārpildīti interneta portāli. Varētu iebilst, ka šajā gadījumā nav svarīga autora personība, bet gan problēmas, kuras viņš izvirza. Tomēr ir atšķirība, vai par Latvijas demokrātiju spriež, piemēram, Karls Bilts vai Aleksandrs Lukašenko. Vienkārši skatupunkts abos gadījumos ir pavisam cits.

Arī minētajā vēstulē ir kāds citāts, kas liek aizdomāties par ASV pilsoņa izcelsmi un pieredzi. Proti, latviešu raksturošanai viņš lieto ironisko apzīmējumu "lepnā un mazā nācija". Šī frāze ir iecienīta postpadomju telpā, un nāk no pazīstamās kinokomēdijas "Kaukāza gūstekne". Filmas varonim Šurikam tiek citēts dienvidnieku tosts par "mazo, bet lepno putniņu", kurš lidojis pretī saulei, bet apdedzinājis spārnus, nokritis zemē un nosities. Skaidrs, tā nav nekāda uzslava, bet izsmiekls un mājiens - tavs lepnums tevi pazudinās. Nez kā par to uzzinājis ASV pilsonis...

Taču pat atmetot aizdomas un piekrītot iesaistīties diskusijā, tā tomēr nav iespējama, jo īsti jau nav par ko diskutēt. Vēstulē pat netiek konkretizēts, par kāda veida rasisma izpausmēm ir runa. Ja jau pieminēts "zoodārzs", tad varētu domāt, ka atšķirīgā izskata personai nav paticis, ka latvieši uz viņu pārāk ilgi skatās. Te gan jāsaka, ka skatīšanās tomēr nav tas rasisms, par ko vajadzētu ļoti sašust. Tie, kas bijuši ceļojumā Āzijas valstīs, piemēram, Indijā, ir pārliecinājušies, ka eiropeiska izskata cilvēkiem tur nākas samierināties ar milzīgu uzmanību no vietējo iedzīvotāju puses. Tajā skaitā, piemēram, lūgumiem kopīgi nobildēties. Arī tur var rasties sajūta, ka tevi uztver kā kādu eksotisku dzīvnieku. Lai gan šī interese parasti ir pozitīva un draudzīga, tā tomēr drīz vien apnīk un var sākt kaitināt. No otras puses šāda reakcija tomēr ir pieņemamāka un dabiskāka, nekā situācija, kad tevi ieraugot, visi steigšus novēršas, jo skolā un ģimenē audzināts, ka "uz tiem tur skatīties nav labi".

Diskusija par rasismu būtu jāsāk ar faktiem. Cik šādi motivētu uzbrukumu pēdējos gados Latvijā ir piedzīvots? Vai ir kāds gadījums, kad persona nav apkalpota kādā iestādē savas ādas krāsas dēļ? Vai ir kādi rasistiski noskaņoti organizēti grupējumi? Utt.

Arī Latvijas Institūts secinājis, ka Latvijā nav konstatēti "ar rasismu saistītiem skaļiem starpgadījumi", bet rasisms pārsvarā parādās izteikumu (interneta komentāru) līmenī. Tos lasot gan varot rasties iespaids, ka "līdz kriminālnoziegumiem vairs nav tālu". Nekas jau neliedz agresīvākos komentētājus noķert un sodīt - kā apgalvo drošības iestādes, tas neesot nemaz tik sarežģīti. Tikai kā tādā gadījumā ar tām personām, kas jau agrāk paudušas Latvijai un latviešiem naidīgus noskaņojumus, pat nonākušas tiesas priekšā, tomēr tikušas attaisnotas (piemēram, Aleksandrs Giļmans)? Cerams, ka neaizies līdz tam, ka naidīgi izteikumi pret latviešiem būs "viedokļa daudzveidība", bet naidīgi izteikumi pret citas ādas krāsas cilvēkiem - sodāms noziegums.

Rasisma problēma parasti saasinās ne jau cilvēku neizglītotības dēļ, bet tad, ja ir samilzušas citas - sociālās un ekonomiskās - problēmas. Un iespējams tieši te jāmeklē iemesli, kāpēc parādās "kāda ASV pilsoņa" vēstule, kas saskan ar atsevišķu amatpersonu izteikumiem par iespējamo viesstrādnieku pieplūdumu Latvijā. "Aizplūst aizvien vairāk jaunie un stiprie, kas ir pats bēdīgākais. Visam tam kā sekas iestāsies brīdis, kad sāksies pretējais process, kad ieplūdīs citi tajā vietā, un tas būs daudz sarežģītāk, kā apturēt aizbraukšanu," nupat intervijā LNT izteicies Valsts prezidents Andris Bērziņš. Iznāk, ka viņš ne tikai paredz šādu scenāriju, bet pat saista to ar lieliem riskiem. Īpaši šādu iebraucēju integrēšanai jau izveidots Nacionālās integrācijas centrs. Žurnālisti pārmet, ka 300 cilvēku integrēšanai tiek tērēta tik liela nauda, bet neviens nav aizdomājies - varbūt tie 300 ir tikai šī brīža skaitlis un nākotnē minētajam centram nāksies pamatīgi "iesvīst".