PČ hokejā: Latvija - Slovākija
Foto: LETA
Krievijas hokejistu zaudējums Francijai iepriecināja par tik, par cik tas gadījās tieši 9.maijā un sarūgtināja arī tos, kas ērgļgalvainos karogus jau vilka fanu teltī pie Kongresu nama. Toties Latvijas uzvara pār Slovākiju, kas pērn spēlēja pasaules čempionāta finālā, jau radīja saviļņojumu ģenētiskā līmenī. Beidzot tika pārtraukta triju zaudējumu sērija šajā čempionātā, bet pasaules čempionātos kopumā šī sērija bija iestiepusies až septiņu spēļu garumā.

Prieks par komandas kapteiņa Laura Dārziņa "hat trick", par Zemgus Girgensona pirmajiem vārtiem izlasē, par Kristera Gudļevska teicamo debiju pasaules čempionātā. Bet visvairāk prieks, ka komanda beidzot parādīja vīru raksturu un cīnītāju garu. Izrādās, kad ūdens smeļas mutē, tad var spēlēt un arī gana labi var. Labāk kā trijās iepriekšējās spēlēs, labāk kā "Dinamo". Spēlēt, nedomājot par naudu un līgumiem.

Vienu uzvaru, lai arī pār spēcīgu pretinieku, nevajag pārvērtēt. Nepilnību spēles mehānismā joprojām ir gana. Taču šis panākums, turklāt pret principiālajiem līdzgaitniekiem, dos pārliecību komandai, kas ir patālu no Latvijas izlases optimālā sastāva. Dažādu iemeslu dēļ nav Mārtiņa Karsuma, Miķeļa Rēdliha, Oskara Bārtuļa, Gunta Galviņa, jā, arī Arvīda Reķa, Herberta Vasiļjeva, Kristiāna Pelša. Eksperts Jānis Matulis pat ir saskaitījis 12, kas varētu spēlēt izlasē, bet pasaules čempionātā viņu nav. Un ar šo realitāti Tedam Nolanam ir jārēķinās. Tāpat kā ar to, ka Latvijas hokeja apcirkņi nav dziļi un trekniem graudiem piebērti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!