Lielais režisors Alvis Hermanis, labu gribēdams, ir iedalījis partijām taisni rokā pīķa dūzi, ar ko attaisnot jebkādu paslīdēšanu vai nogāšanos augšpēdus, proti, vēlētājs ir dumjš, prātiņu izkūkojis, vienvārdsakot, lumpenis. Tomēr zolītes spēlmaņi zina, ka grimst arī nepiesiets dūzis un pati dzīve, kas ir vēl lielāks režisors par Hermani, gādā, ka vēlētājiem vai, atļaujiet man teikt, tautai, ir platais, ko uzlikt uz dūža.
Pastāstīšu jums savu Saeimas vēlēšanu baismīgās nākotnes redzējumu, un, kam vaļa klausīties, tas zina, ka gaišreģu liktenis ir izgudrēm tekoši klāstīt briesmīgas lietas, tāda bija arī nemaldīgās Kasandras un Nostradama nasta. To jau būsiet dzirdējuši, ka no pelniem un trūdiem celsies Repšes kungs. Dabiski, ka viņš nāks kā tiesātājs, un, lai gan pašlaik vēl mākslīgā intelekta izgudrotāju redzam mirdzošu kā fosforescējošu punktiņu, ticiet man, tas augs augumā, līdz degs kā bāka, šļāksies pāri kā devītais vilnis un, ņemot vērā marsiešu noslieci uz politisko vardarbību, es vis nākamruden labprātāk negribētu būt Latvijas attīstības pretinieku rindās.
Par mantību, kas ir gaišā spēkavīra Einara mugursomā, mēs apmēram zinām, bet, tāpat kā Afrodīte piedzima jūras putās, tā arī tepat Latvijas dubļos sabrukušo ceļu dangās un peļķēs radīsies ārkārtīgi spēcīga un skaista kā dieviete Reģionu jeb Lauku partija, kas atšķirsies no citām politiskajām varietātēm, ka uzmanības centrā patiešām liks cilvēku un viņa sīkās vajadzības un spēs parādīt mazos, labos darbiņus, ko paveikuši partijas tēvi – provinces novadu un mazpilsētu vadītāji. Nu re, Saeimas vēlēšanu starta laukums jau ir diezgan piepēdots, lai tur daudziem vis vietas nepaliktu. Par Nacionālo apvienību un Zaļo zemnieku savienību lai piekritējiem galva vis nesāp. Tie kā dzeņi kaļ tavu kalšanu vai kā kafijas dzirnaviņas maļ tavu malšanu – lēni un labi, un, lai cik vējīgs ir latviešu elektorāts, mazumiņu balsu tas Nacionālajai apvienībai vai skaistajam sirmgalvim Brigmaņa kungam vienmēr atlicinās.