Šādas pārdomas izraisa informācija par jaunās fotoradaru programmas ieviešanas gaitu. Neizpratni izraisa ne jau fakts, ka papildus fotoradari Latvijā šogad nebūs, bet kārtējās diskusijas par līdzekļu sadalījuma principiem. Kā informējis iekšlietu ministrs, Finanšu, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas nevarot atrast kopēju valodu jautājumā, kā sadalīt fotoradaru ieņēmumus – likt kopējā budžetā vai tomēr paredzēt satiksmes drošības uzlabošanai.
Skaidrs, ka Finanšu ministrija grib, lai nauda būtu kopējā katlā un varētu lāpīt budžeta caurumus, citi vēlas, lai šie līdzekļi tiktu novirzīti stāvokļa uzlabošanai uz ceļiem. Labi zinām, ka autovadītāji ir vieni no aktīvākajiem nodokļu donoriem, viņi maksā akcīzes nodokli par degvielu, no kura tikai 20% tiek ceļiem, maksā PVN, transporta līdzekļa ikgadējo nodevu un ekspluatācijas nodokli, remontē automašīnas, pērk OCTA – tas viss nodokļu formā pilda budžetu. Pie kam jāatceras, ka Latvijas autovadītājs ir izteikts Baltijas valstu līderis obligāto maksājumu ziņā. Tā kā mūsu braucēji ir pelnījuši labus ceļus un drošu braukšanu.