Juris Zvirbulis: Par kāpšanu un vecajiem grābekļiem  (50)

Šādas pārdomas izraisa informācija par jaunās fotoradaru programmas ieviešanas gaitu. Neizpratni izraisa ne jau fakts, ka papildus fotoradari Latvijā šogad nebūs, bet kārtējās diskusijas par līdzekļu sadalījuma principiem. Kā informējis iekšlietu ministrs, Finanšu, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas nevarot atrast kopēju valodu jautājumā, kā sadalīt fotoradaru ieņēmumus – likt kopējā budžetā vai tomēr paredzēt satiksmes drošības uzlabošanai.

Skaidrs, ka Finanšu ministrija grib, lai nauda būtu kopējā katlā un varētu lāpīt budžeta caurumus, citi vēlas, lai šie līdzekļi tiktu novirzīti stāvokļa uzlabošanai uz ceļiem. Labi zinām, ka autovadītāji ir vieni no aktīvākajiem nodokļu donoriem, viņi maksā akcīzes nodokli par degvielu, no kura tikai 20% tiek ceļiem, maksā PVN, transporta līdzekļa ikgadējo nodevu un ekspluatācijas nodokli, remontē automašīnas, pērk OCTA – tas viss nodokļu formā pilda budžetu. Pie kam jāatceras, ka Latvijas autovadītājs ir izteikts Baltijas valstu līderis obligāto maksājumu ziņā. Tā kā mūsu braucēji ir pelnījuši labus ceļus un drošu braukšanu.

Kopējam fotoradaru ieviešanas mērķim jābūt satiksmes drošības uzlabošanai, tātad mērķis nevar būt "nopelnīt" pēc iespējas vairāk kam citam. Iedomāsimies amatpersonu, kura priecājas, ka radari ir "iekasējuši" par 30% vairāk naudas nekā bija plānots. Kas tur ko priecāties - tas nozīmē, ka autovadītāji ir izdarījuši attiecīgi lielāku pārkāpumu skaitu, un šī satiksmes drošības programma nedarbojas. Sanāk, ka katrs apzinīgs autovadītājs ir budžeta grāvējs, jo viņš tajā neiemaksā soda naudas. Latvija Eiropas Savienībā ir pirmajā vietā satiksmes negadījumos bojāgājušo samazinājuma ziņā, tomēr mēs joprojām esam virs ES vidējā rādītāja bojā gājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem. ES – vidēji 60 cilvēki, bet Latvijā ievērojami vairāk - 86. Tas nozīmē, ka satiksmes drošības jautājumi valstī joprojām ir īpaši aktuāli.

Ceļi ir jālabo ar steigu, tam tiek paredzēti gan vietējie, gan ES struktūrfondu līdzekļi. Atcerēsimies, ka 2015. gadā Latvija prezidēs Eiropas Savienībā. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka prezidentūrai esam paredzējuši 102 miljonus eiro, salīdzinoši Lietuvai, kura prezidēs šā gada otrajā pusgadā, paredzēti 62 milj. eiro, bet Polija, kurai bija 115 miljoni, budžetā iekļāva ceļu infrastruktūras salabošanu. Vai arī mēs varam cerēt, ka šajos 102 miljonos, būs kāda daļa ceļu infrastruktūrai? Mēs taču negribam, lai eiroierēdņiem, kuriem prezidentūras kontekstā ir jāapmeklē Rīga, tiktu izdalīti visurgājēji, bet par Latvijas ceļiem Briselē stāstītu anekdotes.

Pārdomas izraisa arī nodoms mainīt galvenā fotoradaru ieviesēja, CSDD, statusu pārveidojot to par valsts aģentūru. Katra reorganizācija prasa laiku un līdzekļus, turklāt CSDD finansiāli atbalsta Motormuzeju un Biķernieku trasi, bet šāda reorganizācija var apdraudēt šo objektu eksistenci. Vēl ir laiks pieņemt pareizus lēmumus, lai pārkāpēju maksājumi stiprinātu tieši satiksmes drošību.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.