Foto_Lauris Leja
Foto: Publicitātes foto
"U menja dokumenti vsje porjadke, " tā apgalvo Mirtas tante J. Streiča filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Šo, nu jau folklorizējušos frāzi, beidzot varam attiecināt arī uz pašu filmu. Vairākus gadus ilgusī tiesvedība starp Latvijas valsti un AS "Rīgas kinostudija" par autortiesībām un blakustiesībām uz 973 padomju filmām, kas tapušas no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, ir noslēgusies ar Latvijas valsts pilnīgu uzvaru.

Šī tiesvedība ir pieskaitāma pie nozīmīgākajām 21.gs. tiesu prāvām Latvijā. Pirmkārt, jau tādēļ, ka attiecīgo 973 filmu vidū ir latviešu dokumentālās, mākslas un animācijas filmas, kas pamatoti atzītas par Latvijas kinomākslas zelta fondu un kurām ir sevišķa kultūrvēsturiska vērtība. Piemēram, režisora L.Leimaņa spēlfilma "Purva bridējs", režisora G.Pieša spēlfilma "Nāves ēnā", režisora J.Streiča spēlfilma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", režisora I.Selecka dokumentālā filma "Šķērsiela" un daudzas citas. Atgādināšu, ka prasība tika celta, lai juridiski aizsargātu valsts tiesības uz Latvijas filmu mantojumu un nodrošinātu tā izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

Otrkārt, protams, juridiskās sarežģītības dēļ. Prasības pamatu veido apstākļi (juridiski fakti), kas saistīti ar dažādiem notikumiem pusgadsimta ietvaros, divos dažādos valsts modeļos - komunismā un kapitālismā. Gandrīz puse no turpat 6 gadus ilgušās tiesvedības tika veltīta pētniecībai un arhīvu materiālu apzināšanai. Mūsdienās tiesāties ir viegli, taču daudz grūtāk to ir darīt jautājumos, kuros skartas vēstures pretrunas un vērtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!