Hanss H. Luiks: Par interneta izsekošanu pastāstījušais Snoudens – frīks!  (95)

Lielākie plašsaziņas līdzekļi ātri vien metušies atmaskot cilvēku, kurš pacēlis pār ASV uzbūvēto interneta izsekošanas sistēmu gūlušo noslēpuma plīvuru. It kā drosmīgs cilvēks, kurš atnesis no darba slepenus materiālus un, visticamāk, tagad tos izplatīs, "The New York Times" nosaukts par nodevēju un apmaldījušos vientuļnieku, kurš nesaprot savstarpējās uzticēšanās nozīmi sabiedrībā.

Edvards Snoudens publiskoja informāciju par to, ka cilvēku aktivitātes sociālajā tīklā "Facebook", kā arī "Google", "Skype un citās informācijas platformās tiek ierakstītas, noklausītas un nolasītas reālā laika režīmā. Un turklāt tas notiek daudz lielākā mērogā, nekā jebkurš jebkad paziņojis FB vai "Skype" lietotājiem.

Laikraksts "The New York Times" arī uzzīmējis Snoudena psiholoģisko portretu. No tā var uzzināt, ka jauno cilvēku izslēguši no skolas un ka viņš neregulāri ticies ar savu māti. Žurnālistu (vai kādu citu?) skatieni pat tika pievērsti Havaju salām, kur noskaidrots, ka Snoudens vienreiz nav atbildējis uz sava kaimiņa sveicienu. Nepieļaujama uzvedība, nudien. Taču jāņem vērā, ka Edvards šajā brīdī bija plānojis uzsākt karu pret Lielo Brāli. Tas nozīmē, ka viņš plānojis bēgšanu, nodevību. Vai tad šādos apstākļos ir jēga uzsākt draudzību ar kaimiņiem?

Laikrakstā "The New York Times" par Edvardu Snoudenu rakstīja autors, kuru es ļoti augstu vērtēju – Devids Bruks. Viņš ir smalks psihologs, viņa grāmata "Sociāls dzīvnieks" ("Social Animal") pērn kļuva par bestselleru un iedvesmoja daudzus manus draugus, kuriem es to esmu ieteicis. Grāmata vēstī par to, kā pareizi izvēlēties partnerus, par inteliģences ieaudzināšanu bērnos, par pūliņiem mācībās.

Taču kritiskajam Bruksa rakstam par Snoudenu ir pavisam cits raksturs. Snoudens tiek parādīts kā individuālists, kurš nesaprot, ka noteikti noslēpumi un norunas ir Amerikas interesēs. "Viņš nodevis mūsu privātumu!", skan bargie vārdi.

Turklāt videosižetā, kuru uzņēma "The Guardian", var redzēt, kā Snoudens apsūdz tieši ASV izlūkdienestu cilvēku konfidencialitātes nodošanā. Jauns cilvēks, kurš nebūt neatstāj klusa dīvainīša iespaidu, skaidro, ka izlūkdienests izpleš savus taustekļus daudz tālāk, nekā pilsoņi un likums jebkad atļāvuši. FB, "Skype", "Yahoo!" un "Microsoft" ļauj savākt "dosjē" par lietotājiem.

Snodena nomelnošana šobrīd atgādina man to, ka laikraksts "The New York Times", nopublicējot "Wikileaks" datus, pēc tam ātri vien sāka apliet ar dubļiem "Wikileaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu un aprakstīt viņa briesmīgo raksturu.

Tā noticis arī iepriekš, kad to, kurš atklāj kādu līdz šim nedzirdētu informāciju, cenšas parādīt kā dīvainīti. Piemēram, Viljamu Rodrigezu, kurš bija sētnieks "World Trade Center" Ziemeļu tornī 11.septembra terora aktu laikā. Viņš pat sarīkoja Eiropas "turneju", lai pastāstītu, ka sprādzieni notikuši debesskrāpja pagrabos, un tikai pēc tam tajā ietriekusies lidmašīna. Tad masu mediji (vai kāds cits?) atrada "tumšas lappuses" arī viņa pagātnē, jo viņš it kā strādājis pie kaut kāda maga vai burvja...

Vai, piemēram, bijušais CIP pilots Filips Maršals, kurš uzrakstījis grāmatu, kā valdība izkropļo patiesību par to, ka primitīvie arābi nespētu vadīt lidmašīnas tā, lai tās bez dispečera palīdzības lidotu uz Pentagonu. Maršalu atrada viņa mājā – viņš it kā nošāvis savus bērnus, suni un pēc tam arī sevi. To taču nevar uzskatīt par normālu uzvedību, vai ne?

Tas pats notiek arī ar Snoudenu. Ir vērts palasīt, kā Devids Brūks padara viņu par frīku: "Mums parādās aizvien vairāk divdesmit gadus vecu vientuļnieku, kuriem it kā piemīt morāle un prāts, taču ir vāji sociālie sakari. Šajā tehnoloģiskajā eksistencē viņiem trūkst ģimenes izjūtas, kaimiņu attiecību, reliģiskās grupas, valsts, tautas un pasaules".

"Snoudens nodevis savu darba devēju un kolēģus. Uz kolēģiem, ar kuriem viņš sazinājās, tagad izdarīs spiedienu. Un arī atklātās pārvaldības principi tagad ir nodoti. Tagad vēl mazāk nekā agrāk varēs atklāti paust savu viedokli, jo izlūkdienests atkal sāks aktīvi izmantot parasto telefonsarunu noklausīšanas metodi," rakstījis Bruks.

"Edvards nodevis ne tikai to cilvēku, kuri maksājuši viņam milzu algas – CIP, Nacionālās drošības aģentūras, izsekošanu nodrošinājušās privātfirmas "Booz Allen" - goda kodeksu, Edvards nodevis ASV Konstitūciju. Konstitūcija nav radīta, lai kāds 29 gadus vecs jaunietis pats lemtu, par ko stāstīt pasaulei, un par ko – nē," rakstījis Bruks.

Neatliek nekas cits, kā vien vēlreiz noskatīties video ar Snoudenu un salīdzināt to ar tautas ienaidnieka portretu, kurš uzzīmēts "The New York Times" rakstā.

PS. Jāatceras, ka arī Igaunijā Silvers Meikars no normāla reformista kļuva par frīku, kad pastāstīja par "ēnas naudas" izmantošanu Reformu partijā. Premjerministrs jaungada intervijā piedraudēja, ka tas pats, kurš piešķīris Meikaram ordeni, viņam to atņems.