Ingars Zustrups: Vai IIN likmes samazināšana ir veids, kā mazināt nodokļu slogu?  (94)

Šī gada janvārī publicētajā ziņojumā[1] Starptautiskā Valūtas fonda eksperti ir diezgan tieši - IIN likmes samazināšana nav nedz efektīvākais, nedz taisnīgākais veids, kādā mazināms nodokļu slogs darbaspēkam. Līdzīgu kritiku savā ikgadējā ziņojumā[2] pauž arī Eiropas Komisija. Ārvalstu ekspertu uzmanības centrā ir augstais bezdarba līmenis, un viņi bažījās, ka IIN samazināšanas ietekme uz nodarbinātības veicināšanu būs niecīga.

Lielākā problēma slēpjas tajā, ka piektdaļa turīgāko strādājošo (aptuveni 150 tūkstoši cilvēku) kopumā iegūs aptuveni pusi visas šīs summas, bet 60% strādājošo ar mazākajām algām (450 tūkstoši cilvēku), kam nodokļu atlaides nepieciešamas visvairāk, savā starpā sadalīs vien nepilnu ceturtdaļu visas nodokļu samazināšanai atvēlētās summas. Lielāko algu saņēmēju ieguvums 26 reizes pārsniegs to, ko nodokļa samazinājuma veidā saņems mazāk pelnošie.

Tādēļ nepieciešams aplūkot arī citas alternatīvas. Darbaspēka nodokļu slogu iespējams mazināt arī citādi - pēc aptuveniem aprēķiniem, par tiem pašiem 140 miljoniem latu, kas nepieciešami IIN likmes samazināšanai līdz 20%, neapliekamo minimumu (NM) iespējams pacelt no pašreizējiem Ls 45 līdz Ls 110. Vai arī, piemēram, pacelt to pirmskrīzes līmenī, Ls 90 apmērā, un atvieglojumu par apgādībā esošu personu (AAP) paaugstināt līdz Ls 130. Iespējamas dažādas NM un APP celšanas kombinācijas. Taču kopumā, salīdzinot ar IIN samazināšanu, šāds risinājums ieguvumus sadala vienmērīgāk tādējādi nodrošinot ievērojami lielāku nodokļa slogu samazinājumu zemo algu saņēmējiem, kā ar ģimenēm ar bērniem (AAP celšanas gadījumā).

Tas, ka IIN samazināšanas rezultātā piektdaļa lielāko algu saņēmēju kopumā iegūs par 26 reizēm vairāk, nekā piektdaļa ar zemākajām algām, neizbēgami palielinās jau tā augsto nevienlīdzību. Taču, iespējams, pat svarīgāka par šī lēmuma praktisko ietekmi ir tā simboliskā nozīme - tas vairotu nevienlīdzības un netaisnības sajūtu sabiedrībā.

Taču runa nav tikai par nevienlīdzību, bet arī par nodokļu sloga samazināšanas ekonomisko jēgu, proti, nodarbinātības veicināšanu un konkurētspējas celšanu. Vērtējot aplūkoto alternatīvu priekšrocības no nodarbinātības veicināšanas un konkurētspējas viedokļa, ir nepieciešams saprast, kur nodokļu sloga samazināšana ir lietderīgāka - mazo vai lielo algu saņēmējiem?

Meklējot atbildi uz šiem jautājumiem, ir vērts aplūkot dažus faktus un iepazīties ar statistiku. Parēķinot, kurš iegūs un kurš zaudēs, īstenojot vienu vai otru no darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas scenārijiem, NM celšanas gadījumā ieguvēji būtu ap 70% no visiem strādājošajiem. Tātad 70% darbavietu kļūtu pievilcīgākas un to iespējas noturēt vai piesaistīt darbiniekus NM celšanas gadījumā būtu lielākas, nekā tad, ja tiktu samazināta IIN likme.

Runājot par bezdarbu, minētais EK ziņojums norāda uz būtisku statistiku - iedzīvotāju ar zemu prasmju līmeni vidū nodarbināti ir vien 46.7% visu darbaspējīgo. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) un, ļoti iespējams, ka tas ir tiešs atspulgs augstajam nodokļu slogam, kurš mazo algu saņēmējiem ir sestais augstākais visā ES. Tikmēr augsti kvalificēto vidū nodarbināti ir 83.4% darba spējīgo, kas atbilst ES vidējam rādītājam. Redzams, ka ievērojami lielāks potenciāls veicināt nodarbinātību ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, jaunas darbavietas radot profesijās ar zemu un vidēju atalgojumu.

Šo pašu jautājumu iespējams analizēt, padomājot par dažādajiem scenārijiem, kādos nodokļu sloga samazinājums var pozitīvi ietekmēt nodarbinātību vai konkurētspēju. Nodokļu sloga samazināšanas ietekme var izpausties divos veidos - palielinot strādājošā ienākumus vai arī samazinot darba devēja izmaksas.

Pieaugot potenciālajiem darba ienākumiem tiem, kam šobrīd strādāšana neatmaksājas (transporta izdevumu, bērnu pieskatīšanas izmaksu u.c. ar nodarbinātību saistītu izmaksu dēļ), pieaugs arī to cilvēku skaits, kam strādāšana turpmāk atmaksāsies un kas uzsāks darba gaitas, tādējādi palielinot darbaspēka piedāvājumu un nodarbinātību. Līdzīgā veidā jaunas darbavietas var tikt radītas arī no darba devēja puses - noteiktu neto algu prasošs potenciālais darbinieks, samazinoties nodokļu slogam, turpmāk izmaksās mazāk, un vairāk darba devēju izšķirsies radīt jaunas darbavietas (jo tās būs kļuvušas rentablas). Tās būs darbavietas, kuras atradās „uz robežas" starp izdevīgumu un neizdevīgumu un kurām tie daži desmiti latu darbaspēka izmaksās ir būtiski.

Runājot par konkurētspējas ieguvumiem - nozarēs un uzņēmumos, kas ražo un sniedz pakalpojumus ar vidēju un augstu pievienoto vērtību, nodokļu sloga samazināšanas ietekme uz to konkurētspēju būs nebūtiska. Šo uzņēmumu konkurētspējai daudz svarīgāki faktori par darbaspēka izmaksu izmaiņām 10% robežās ir kvalificēta darbaspēka, infrastruktūras un finansējuma pieejamība, kā arī saistītu industriju klātbūtne, to inovāciju sniegums u.c faktori. Šo jomu attīstībai cita starpā ir nepieciešams valsts finansējums, bet nodokļu samazināšana te nelīdzēs.

Uzreiz jāpiebilst gan, ka nodokļu sloga samazināšana sniegtu zināmu atspaidu tādiem uzņēmumiem, kuru produktu vai pakalpojumu pašizmaksas būtisku daļu sastāda darbaspēka izmaksas. Tie ir uzņēmumi, kas strādā ar relatīvi zemu pievienoto vērtību un kuru darbinieki saņem zemas līdz vidējas algas. Tātad arī šajā gadījumā priekšroka būtu dodama NM vai NM un AAP celšanai.

Visbeidzot, ja jau nodokļu sloga samazinājumam, skatoties gan no nevienlīdzības mazināšanas, gan no nodarbinātības veicināšanas, gan arī no konkurētspējas celšanas viedokļa, lielākā ekonomiskā jēga ir zemo un vidējo algu kategorijā, tad vietā ir jautājums - cik lietderīgi tiek iztērēti tie aptuveni 70 miljoni latu, kas IIN mazināšanas gadījumā aizietu nodokļu atlaidēs piektdaļai lielāko algu saņēmēju - tiem, kas jau šobrīd ir produktīvi, konkurētspējīgi un kuriem papildu Ls 50 mēnesī neko būtiski nemainītu? Vai efektīvāk nav nodokļu slogu mazināt vienmērīgāk, ceļot NM un tādējādi sasniedzot būtiski lielāku sloga samazinājumu tur, kur tas visvairāk nepieciešams?

[1] 15. lpp, 2012 ARTICLE IV CONSULTATION AND SECOND POST-PROGRAM MONITORING DISCUSSIONS. http://www.imf.org/external/pubs/ft/scr/2013/cr1328.pdf

[2] 14. lpp, Assessment of the 2013 national reform programme and convergence programme for LATVIA. http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/nd/swd2013_latvia_en.pdf