Kārlis Langins: Tautasdziesma + alus = šlāgeris  (182)

Latvietis ir daudzu etnicitāšu mozaīka, tāda ir arī mūsu valoda un raksturs. No šī apstākļa izriet mūsu kulturālā daudzveidība - mums ir Purvīša birztalas, viens labs teātris, "Prāta Vētras" Mūzikas ierakstu Gada balva, Sandis Kiops un Kristīne Opalais!

Pirms dažām dienām kāds latvietis pavēstīja, ka viņš nejūt emocionālo pacēlumu svētku sakarā - tā rezultātā viena daļa varēja atviegloti nākt laukā no skapja un atzīt, ka arī viņus svētku gars nav skāris, bet cita daļa sarauca degunu, kā ieraudzījuši pie auto antenas piesietu Georga lentu. Tradicionālajā manierē pārmetumos tika pausts viedoklis, ka svētku sajūta izpaliek tiem, kas tajos nekad nav piedalījušies.

Man jāatzīst, ka arī es ikdienā nejūtu gara stāvokļa pacēlumu vai satraukumu, bet es zinu, ka to jūt visi dalībnieki, jo arī man ir bijis tas gods un prieks piedalīties Dziesmu svētkos, es zinu, kā strāvo gaiss noslēguma koncerta laikā. Un svētdienas vakarā es būšu Mežaparka estrādē, vērošu koncertu klātienē, un, lai sasper mani Pērkons, ja notveršu aizdusu savos centienos turēt līdzi koriem! Bet svētku sajūta nav pienākums, kamēr vien doma nav noziegums, tālab ekrāntapetes nenomainīšana uz etnogrāfisku motīvu nav dzimtenes nodevība.

Lielāka problēma, manuprāt, ir faktā, ka, tiklīdz izskanēja informācija, ka alkohola tirdzniecība būs ierobežota noslēguma koncerta laikā, cilvēku bars izvirda neapmierinātībā. Mani pārsteidza reakcijas asums, it kā šie cilvēki patiešām būtu līdz sirds dziļumiem aizvainoti. Es citādi nespēju prātā vizualizēt šos cilvēkus, kā tikai lumpeņus, kuri no akreditēta uzņēmējdarbības speciālistu konveijera ieguvuši vien teicienu "nauda guļ zemē, jāprot tikai to pacelt" un šobrīd pārliecinās par teiciena patiesumu, uzzinot, ka katram noplūktajam šampinjonam ir sava vērtība. Un es nevaru izvairīties no domas, ka cilvēkam, kuram alkohola neesamība padarīs Dziesmu svētkus mazāk baudāmus, dzīves operatīvais mērķis ir sapelnīt "bembim" un braucienam uz nākošo Pasaules čempionātu hokejā.

Pati doma, ka Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerta laikā nebūtu ierobežota vieglā alkohola tirgošana, man šķiet biedējoša. Iedomājieties situāciju - "Saule, Pērkons, Daugava" pavadījumā viens liels bars stāv rindās pie alus teltīm, otrs lielais bars stāv rindās, lai "atlietu", un starp skatītāju rindām lavierē neaptēsti bāliņi plastmasas iešļūcenēs ar trīs un vairāk alus glāzēm rokās.

Dziesmu un Deju svētki nav festivāls, tajos piedalās 40 tūkstoši dalībnieku no vairāk kā 1600 kolektīviem, kuru vidū vairāk nekā 100 kolektīvu ir mazākumtautību, un tas liecina, ka šie nav ekskluzīvi latviešu, bet cilvēku saliedēšanas svētki! Katrs pats var izvēlēties, vai turēt šos svētkus sirdī vai nē, bet es varu tikai aicināt nepaust to virzienā necieņu ar činkstēšanu par apgrūtinājumiem ceļu satiksmē vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu apraudāšanu.