Sociālā atbildība kā Satversmes vērtība
Latvijas tautai noteikti nāktu par labu, ja Satversmi papildinātu ar tādām vērtībām kā sociāla atbildība, iespēju vienlīdzība, diskriminācijas izskaušana. Ar vērtībām, kuras stāv pāri visām pretrunām un politiskām domstarpībām. Preambulai jāspēj vienot Latvijā dzīvojošās tautas, ietverot tajā nacionālās valsts ideju. Jaunievedumiem jābūt tādiem, lai tiem piekristu absolūtais iedzīvotāju vairākums, tie nedrīkst šķelt Latvijas sabiedrību un par tiem būtu jārīko tautas nobalsošana.
Tautas sapulces vietā - slepenas sēdes
Tomēr veids, kā ir uzsākts un notiek šis darbs pie preambulas - slēgtās valdošās koalīcijas sēdēs un darba grupās - rada aizdomas, ka valdošā koalīcija kārtējo reizi domā nevis par valsti un tās nāciju, bet par savām savtīgajām interesēm.
"Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi" - šī Latvijas Republikas Satversmes preambula nodibina svarīgākos un sistēmiski organizējošos pamatus principiem un pozīcijām, kuri caurvij visu Latvijas valsts konstitūciju. Tas ir sava veida konspekts, kas aizsteidzas priekšā Satversmē lietotajām juridiskām konstrukcijām un kalpo kā vērtību veidne Satversmes teksta funkcionālās nozīmes noskaidrošanai.
Ir jāpatur prātā - mūsu Satversme nav bagātā mazākuma manifests, tā ir visas tautas un valsts dzīves kārtula. Kāda lauksaimnieka dēls vārdā Ābrams Linkolns ir teicis - māja, sadalīta uz pusēm, nespēs nostāvēt vētras laikā. Preambulas projektu nedrīkst slēpt no sabiedrības un pēdējā brīdī izvilkt no azotes, pasludinot vienīgās, lielā slepenībā tapušās redakcijas pareizību.
Skaidrs, ka koalīcijas partijas savā cinismā ir gājušas tik tālu, ka aizbildināsies ar dažādiem, reizēm pat aizkustinošiem attaisnojumiem par to, kāpēc sabiedrībai nevajag ļaut ņemt dalību jaunās preambulas redakcijas izstrādē.
Tautas balss joprojām ir Dieva balss
Latvijas sabiedrībai ir nepieciešamas vērtības, nevis abstraktās idejas. Dažu augstāko amatpersonu organizētās neredzamās sanāksmes to nespēs nodrošināt, bet no ierindas pilsoņiem pēc nejaušības principa izveidotā Konstitucionālā padome gan spēs. Tās sagatavotais projekts varētu vairākās kārtās tikt izdiskutēts publiski - populāros sociālos tīklos, kurā jebkurš gribētājs projektā varētu piedāvāt veikt izmaiņas un iesniegt priekšlikumus. Valsts amatpersonām ir jārāda piemērs - jāsadzird ko vēlas teikt cilvēki.
Pašreiz piekoptais autoritārs valdīšanas stils veicina varas atsvešināšanos un jau tā kritiski zemo uzticības līmeni parlamentam. Līdzīgu situāciju piedzīvoja Islande, kur 2012.gada tautas nobalsošanā pieņēma jaunu valsts konstitūciju. To uzrakstīja ierindas pilsoņi un tā sākās ar vārdiem - "Mēs, Islandes cilvēki, vēlamies radīt taisnīgu sabiedrību, kurā katram no mums būs vienlīdzīga vieta pie kopējā galda.".
Kad ir ideju krīze, ķeras pie Satversmes
Vienlaikus jāapzinās, ka Satversmes preambula neatrisinās tādas problēmas kā izpildvaras vājums, sociālā nevienlīdzība, atklātība valsts varas darbā, valdošo atbildība vēlētāju priekšā.
Valsts prezidents pašlaik rosina mainīt valsts varu sadalījumu, cenšoties paplašināt izpildvaras pilnvaras. Vai šāda varu līdzsvara maiņa pēc būtības neizmaina Satversmē iestrādāto parlamentārās republikas modeli un vai to nevajadzētu aizsargāt preambulā? Koalīcijas partijas cenšas vājināt tautas kā augstākā likumdevēja lomu valstī, apgrūtinot referendumu rīkošanu un samazinot tās tiesības piedalīties likumdošanas procesā. Vai Satversmes preambulā nevajadzētu šādu iespēju novērst pašos pamatos? Bet varbūt ir laiks apsvērt iespēju pieņemt jaunu Satversmi, respektīvi, Latvijā dzīvojošiem vienoties par jaunu sabiedrisko līgumu?
Viss augstākminētais liecina, ka, iespējams, esam valsts politiskās krīzes sākumā, kad saasinās attiecības starp valsts prezidentu, politiskām partijām un sabiedrību.
Kā ierasts, šādos brīžos sabiedriskās dzīves priekšplānā nonāk dažu, "savējo" sistēmai piederīgo amatpersonu intereses. Patiesi svarīgas problēmas - cilvēku dzīves līmeņa uzlabošana, bezdarba mazināšana un ekonomikas attīstība tiek atstātas novārtā un sabiedriskā doma tiek novirzīta "dūmu aizsega" - šķietamo problēmu - virzienā.