Ja esat gājis skolā, visdrīzāk zināsiet atšķirību starp cilvēku, kura uzvārds sākas ar burtu A, un cilvēku, kura uzvārds sākas ar burtu Z. Zariņai vai Zommeram ir priekšrocības pret Āboltiņu vai Alsiņu, jo brīdī, kad skolotājs velk ar pirkstu pa skolēnu sarakstu žurnālā vai planšetdatorā, viņš biežāk izsauc kādu no pirmajiem un reti kad tiek līdz beigām. (Protams, ir arī viltīgāki skolotāji, kas cenšas vienlīdz izsaukt visus skolēnus vai sākt no saraksta beigām, bet tie drīzāk ir izņēmumi.) Vārdu rindošanai pēc alfabēta ir skaidra jēga – tā ievieš kārtību cilvēku sarakstā un ļauj vieglāk orientēties. Atrašanās pēc alfabēta sakārtotā reģistrā – man šķiet – gan neko nepasaka par cilvēka paša vērtību, un uzvārda pirmais burts ir atribūts ar tikai instrumentālu funkciju. Bet šis burts reducē skolēnu līdz viņa vietai sarakstā, un tam, kā skolotājs un citi attiecas pret skolēnu jau kā saraksta dalībnieku, viņa dzīvē var būt sekas, iespējams, pat traumatiskas.
Dažādie "mīlētāko" zīmolu topi, ko regulāri publicē mediji, balstīti kritērijos, kas varētu šķist nozīmīgāki par alfabēta burtu secību. Kaut kā kļūšana par zīmolu tomēr notiek ļoti līdzīgā veidā, kā jaunam cilvēkam tiek piešķirta vieta skolēnu sarakstā. Tiesa, zīmoli visbiežāk tiek veidoti apzināti un mērķtiecīgi. Tomēr var notikt arī tā, ka uzņēmums, privātpersona, institūcija, produkts vai jebkāda cita parādība vienu rītu pamostas slavena, tas ir, kā zīmols pret paša gribu, ko iespējams vērtēt pēc popularitātes, mīlētības, lojalitātes, zaudējuma baiļu un citiem kritērijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!