Edgars Rinkevičs: Kāpēc balsošu pret Denisa Čalovska izdošanu ASV  (242)

Vienkārši izsakoties, ja cilvēks pārkāpj likumu, viņam pienākas samērīgs sods.

Runājot par Denisu Čalovski, kas sabiedrībā dēvēts par "Imantas hakeri", neesmu tiesīgs izteikt viedokli par to, vai minētā persona ir vai nav pārkāpusi likumu. Tas izdibināms tikai un vienīgi tiesiskā ceļā. Taču man ir savi apsvērumi, kāpēc balsoju pret Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai Amerikas Savienotajās valstīs.

Pirmkārt, man nav pārliecības, ka soda apjoms, kas viņam tiktu piespriests izdošanas gadījumā, būtu samērojams ar nedaudz vairāk nekā divdesmit gadus vecā jaunieša iespējamiem likuma pārkāpumiem. 67 gadi, ko Deniss Čalovskis, iespējams, pavadītu ASV sodu izciešanas iestādēs ir pielīdzināms mūža ieslodzījumam. Manā skatījumā šāds soda apmērs nav samērīgs, un līdz šim neviens nav spējis pārliecinoši kliedēt manas bažas, ka varētu būt citādi.

Otrkārt, man nav pārliecības un manā rīcībā nav informācijas, ka Denisam Čalovskim gadījumā, ja viņš tiktu izdots un notiesāts ASV, būtu nodrošināta iespēja sodu izciest Latvijā, ja viņš tā vēlētos.
Treškārt, jautājums, vai Deniss Čalovskis iespējamo likuma pārkāpumu ir izdarījis Latvijas vai ASV teritorijā ir neskaidrs un nav pārliecinoši atbildēts. Ja Deniss Čalovskis ir izgatavojis vai pielāgojis izmantošanai neatļautu datorprogrammu, tad viņš to nevar būt izdarījis ASV, kur nekad nav atradies. Tāpat arī nav ziņu, ka Deniss Čalovskis minēto datorprogrammu būtu realizējis vai izplatījis ASV. Līdz ar to mani nepārliecina apsūdzības rakstā norādītā Denisa Čalovska saikne ar noziegumu, kas pastrādāts ASV teritorijā.

Ceturtkārt, uzskatu, ka šī lieta jāizmeklē Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un sadarbībā ar ASV jāmēģina iegūt kriminālprocesa materiālus, kas attiecas uz Denisam Čalovskim uzrādīto apsūdzību daļu. Tikai šādā veidā mūsu tiesībsargājošās institūcijas var audzēt savu kompetenci un ekspertīzi, izmeklējot sarežģītus virtuālajā vidē veiktus likuma pārkāpumus. Ja cilvēks Latvijā ir veicis likuma pārkāpumu, tad Latvijā arī šī lieta jāizmeklē, un Latvijas tiesas priekšā tā jāiztiesā.

Piektkārt, gribu vēlreiz uzvērt, ka pastāv bažas, ka vairāk nekā 60 gadu ilgs cietumsods, kas draud Denisam Čalovskim izdošanas gadījumā, ir atzīstama par cietsirdīgu izturēšanos un ir pretrunā ar mūsu republikas Satversmi. Ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Latvija ir uzņēmusies ievērot augstus cilvēktiesību standartus. Tas nozīmē, ka mums ir saistoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra un spriedumi. Līdzšinējā ECT prakse liecina, ka Denisa Čalovska gadījumā šī tiesa, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, varētu viņa izdošanu vērtēt kā cilvēktiesības pārkāpjošu. Būtu nepareizi un bezatbildīgi pieņemt lēmumu par izdošanu, pastāvot lielai varbūtībai, ka tas tiks atzīts par prettiesisku, turklāt rezultātā Latvijai būs jāizmaksā kompensācija no valsts budžeta.

Jāpievērš uzmanība tam, ka vismaz divas Eiropas valsts pēdējā laikā ir noraidījušas ASV izdošanas pieprasījumus, kā iemeslus minot arī dažus no augstāk uzskaitītajiem apsvērumiem. Pērn šādu lēmumu pieņēma Lielbritānijas valdība hakera Gerija Makkinona lietā, kamēr nesen aizdomās par terorismu turēta Pakistānas pilsoņa izdošanu ASV apturēja Nīderlandes tiesa.

Nobeigumā gribu uzsvērt, ka ciešās un daudzpusējās attiecības ar ASV, kā arī stratēģiskās partnerības stiprināšana ar šo valsti ir un paliks Latvijas ārpolitikas pamatā. To nedrīkst ietekmēt jebkāds lēmums sakarā ar Čalovska izdošanas pieprasījumu. Apliecinot savas valsts suverenitāti, kā arī tiesiskuma un cilvēktiesību principus, Latvija arī turpmāk paliks uzticama ASV sabiedrotā un partnere.