Andris Kulbergs: Kā valsts pazaudēja trīs miljonus latu  (89)

Domāju, nevienam nav noslēpums, ka daudzi uzņēmēji izvēlējušies savu uzņēmumu spēkratus, arī privātpersonas, reģistrēt kaimiņu valstīs Lietuvā un Igaunijā. Un ne jau lai īpaši izceltos vai pajokotu. Tam ir ļoti loģiski un pragmatiski izskaidrojumi, kas mērāmi ļoti konkrētos simtos un tūkstošos latu.

Tuvākajā laikā plānots pieņemt jaunu likumu, kas vēl lielāku skaitu automašīnu īpašnieku pamudinās vismaz painteresēties, kā tad tur ir ar to auto reģistrēšanu kaimiņvalstīs un vai tiesa, ka tas nebūt nav sarežģīti, turklāt ļauj ietaupīt diezgan ievērojamas summas.

Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu. It kā jau viss taisnīgi – ja jau reiz luksus priekšmets, kādēļ tad to iejaukt saimnieciskajos darījumos.

Taču ir viens bet, kas mums kā auto tirgotājiem nešķiet loģisks. Proti, tā ir luksus automašīnas definīcija. Definīcija ir paņemta no tālajā 2007.gadā pieņemtā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (kad PVN bija tikai18%, 21% vietā), kas nosaka, ka luksus klases automašīna ir tāda, kas maksā vairāk nekā 30 000 latus kopā ar PVN.

Jau tikai norma, kas neļāva ar šo auto saistītos izdevumus norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, lika n-tajiem spēkratu turētājiem domāt par auto reģistrēšanu kaimiņu valstīs. Kā liecina statistika, pēdējos piecos gadus ik gadu pa 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet izņēmušas atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem.

SKAITS     GADS
1698          2010.
2101          2011.
3151          2012.
2260          2013.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtajiem datiem, izsniegto atļauju kopējais skaits citā valstī reģistrētajiem automobiļiem, 2012.gadā bija 5011, no tām Lietuvā reģistrētiem automobiļiem – 1252, Igaunijā – 499.

Toreiz, kad tika pieņemta norma par uzņēmuma ienākuma nodokli, tika rēķināts, ka valsts budžets papildus iekasēs aptuveni miljonu latu. Pēc Auto asociācijas datiem milzum lielais kaimiņvalstīs reģistrēto auto skaits patiesībā radījis Latvijas valsts budžetam gandrīz trīs reizes lielākus zaudējumus, trīs miljonu latu apmērā neiekasētā PVN un CSDD nodevām. Tā vietā šie līdzekļi ir papildinājuši Igaunijas valsts kasi, kas pienākas Latvijai, jo automašīnas tiek ekspluatētas Latvijas valsts teritorijā.

Jaunā norma ar PVN, šo procesu varētu tikai paātrināt un atkal plānoto papildu miljonu vietā varētu izrādīties zaudēti vēl lielāki miljoni. Pēc Auto Asociācijas aplēsēm pēc šādas normas ieviešanas automašīnu, kas dārgākas par 30 000 LVL, Latvijā reģistrēto skaits saruks vēl par 50% un tiks reģistrētas Igaunijā.

Tādēļ Auto asociācija vēršas pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā šo jomu sakārtot tā, lai tiešām ieguvējs būtu valsts budžets un tiešām luksus klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos.

Pirmkārt, ir skaidri jānodefinē, kas tad ir luksus klases auto. Turklāt ir jāveic nopietni pārrēķini, kāds tad ir luksus klases auto cenas slieksnis.

Atbalstot Finanšu ministrijas iniciatīvu un saprotot pašreizējo situāciju, ka "ir nepieciešams noteikt PVN likumā, kas ir luksusa automašīna, un tādām automašīnām noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu", norādām, ka nav saprotama Likumprojektā minētā (pārņemtā) luksusa automašīnas noteiktā vērtība LVL 25 424 LVL (bez PVN). Automašīna, kuras vērtība sasniedz 25 424 LVL (bez PVN), cenas ziņā vien nav uzskatāma par "nepamatoti dārgu".

Produktu par luksusa priekšmetu iespējams uzskatīt tikai un vienīgi ņemot vērā tā greznumu, ne funkcionalitāti/drošības aprīkojumu. Pirmkārt, Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, t.sk., ES, visas automašīnas tiek dalītas klasēs un Latvijā no 2012.gada ir spēkā Auto Asociācijas izstrādātais automašīnu klasifikators, kurš ir ņemts par pamatu arī 2012.gada 2.oktobra Ministru kabineta instrukcijai Nr.12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība".

Saskaņā ar Auto klasifikatoru luksus automobiļa statusam atbilst "Lielā Premium klase" un "Kupejas, kabrioleti un rodsteri Premium" automašīnu iedalījums, jo reprezentācijas jeb luksus auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildus komforta elementiem u.tml. Otrkārt, visas automobiļu klases līdz "Vidējai klasei" ieskaitot, (izņemot "S", "R", "RS" u.tml. versijas), nav un nevar būt reprezentatīvie jeb luksusa automobiļi, jo neatbilst luksus preces definējumam. Tie ir funkcionāli automobiļi dažās modifikācijās ar paaugstinātu komfortu (ādas salons, četru zonu klimata kontrole u.c.) un paaugstinātu drošības līmeni (Quattro, xDrive). Automobiļa cena nekādā gadījumā nenosaka, ka vienas un tās pašas klases automobilis var kļūt par luksusa preci.

Ņemot vērā minētos luksusa automobiļa uzskaitījumu (kas nav izsmeļošs), norādām, ka automobili par luksusa jeb ekskluzīvu preci iespējams uzskatīt vienīgi gadījumos, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz vismaz 41 320 latu. Pie tam, mūsu priekšlikums noteikt luksusa automobiļa slieksni vismaz sākot no 41 320 latu (bez PVN), atbilst FM sākotnējai iecerei paredzēt aizliegt uzņēmumiem izdevumu norakstīšanu "tādām ekskluzīvu marku automašīnām kā ASTON MARTIN DB9, ROLLS ROYCE PHANTOM, BENTLEY CONTINENTAL GT, LAMBORGHINI GALLARDO (..), kuru saimnieciskās darbības rādītāji un specifika neliecina par ekskluzīvu automašīnu iegādes pamatotību".

Vēršam uzmanību uz būtisku faktu, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma par 3% dēļ, premium zīmolu automobiļu cenas, sākot no 2007.gada, ir palielinājušās vidēji par +10%. Piemēram, Audi A6 3.0 TDI Quattro (bāzes aprīkojums) cena pašreiz ir 50 000 EUR (ar PVN), šīs automobiļa markas un modeļa cenas pieaugums no 2007.gada ir bijis 5 000 EUR jeb +10%. Arī Audi A6 2.0 TDI (bāzes aprīkojums) cena pašreiz ir 41 500 EUR (ar PVN), automobiļa sadārdzinājums no 2007.gada – 5 000 EUR jeb +13%.

Tādēļ Auto asociācija aicina iesaistītās puses nopietni diskutēt par luksus auto definīciju un cenu slieksni, kā arī ieklausīties auto tirgotāju viedoklī. Un tad jau drīzāk nonāksim pie gala rezultāta, ka valsts budžetā ieripos papildu plānotie miljoni, nevis attapīgie auto īpašnieki atradīs veidus un iespējas, kā no nodokļu un nodevu nomaksas izvairīties pilnībā.