Uz to paskatoties šādi, tiešām var šķist, ka Vienotība un Nacionālā Apvienība (NA) vēlas Latvijā veidot solidārāku un eiropeiskāku nodokļu politiku, kamēr Reformu partija (RP) turpināt gadiem piekopto liberālo virzienu, kas nodrošina nodokļu paradīzi ļoti šaurai sabiedrības daļai. Tomēr, ja paskatamies uz diskusiju dziļāk, ielūkojamies skaitļos, tad atklājas, ka strīds ir par „ļoti simbolisku” rīcību, kas neatstās ne būtsiku pozitīvu efektu uz tautsaimnīecību, ne arī vērā ņemami samazinās nevienlīdzību.
RP atbalstītā iniciatīva paredz no 2014. gada IIN visiem strādājošajiem samazināt par 2 %. Tiek lēsts, ka budžeta ieņēmumus no IIN tas varētu samazināt par aptuveni 67 miljoniem. Cik tas ir nopietns solis visas ekonomikas un nodarbinātības stimulēšanai, ja blakus noliekam 52 miljonus latu, ko bez jebkādām diskusijām un vilcināšanās valsts samaksāja Liepājas Metalurgam? Turklāt ekonomiskā izaugsme un darba algu kāpums kompensēs vismaz daļu no IIN samazinājuma.