Ingemārs Vekteris: Reģionālās TV - unikāls produkts, kam jāļauj dzīvot  (52)

Palīdzēja spēja kooperēties un modernās tehnoloģijas

Re:TV attīstībai palīdzēja trīs svarīgi priekšnoteikumi: spēja kooperēties, modernās tehnoloģijas un sabiedrības interese par vietējo saturu. Tieši šo priekšnoteikumu mijiedarbības rezultātā Re:TV veiksmīgi izdevās izveidot un attīstīt šo unikālā satura izplatīšanas modeli. Šobrīd mūsu kanāls ir atrodams Lattelecom interaktīvajā un virszemes televīzijā, kā arī visu diennakti bez pārtraukuma ir skatāms internetā.

Nav noslēpums, ka vietējie mediji kā naudas pelnīšanas veids mūsu valstī tiek vērtēts skeptiski. Reklāmas tirgus mazs, auditorijas neliela, kvalitāte svārstīga. Turklāt mazās televīzijas, izmantojot virszemes raidītājus, spēj aptvert vien dažus desmitus kvadrātkilometru plašu teritoriju. Kanāls Re:TV ir viens no retajiem, kam auditorija kopš pirmsākumiem ir būtiski augusi un šobrīd ir sasniegusi vidēji 100 000 skatītāju dienā. Rezultāts tiešām iepriecina - mēs spējam piedāvāt vienotu programmu ar ikdienas ziņām, autorraidījumiem un notikumiem no visiem Latvijas novadiem.

Torņi virszemes apraidei - zemē nomesta nauda

Tiktāl viss būtu kārtībā, ja ne kāda tehnoloģiska nianse. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām no 2014.gada katrai vietējai un reģionālajai televīzijai, lai saglabātu savu pašreizējo statusu un apraides atļauju, būs nepieciešams savs raidītājs. Lielākā daļa vietējo un reģionālo TV izvērtē efektīvākos veidus, kā sasniegt maksimālo auditoriju (kabeļtelevīzijas, internets), un "savi raidītāji" var būt tikai kā viens no variantiem papildus auditorijas nodrošināšanai, taču ne primārais. Latvijā nav daudz mājsaimniecību, kurās nebūtu iespējams izmantot kabeļtelevīziju pakalpojumus vai kādu no Lattelecom piedāvātajām televīzijas skatīšanās platformām. Tad kādēļ pirkt salīdzinoši dārgas iekārtas un patstāvīgi nomāt torņus, ja jau pašreiz ir zināms, ka auditorija, kas šādā veidā skatīsies vietējās televīzijas būs ļoti maza?

Jautājums ir par konkrētās apraides platformas nespēju konkurēt ar citām, kā arī faktiski par ierobežoto saturu, kas šādā veidā tiktu pārraidīts. Savi raidītāji var būt alternatīva, taču to izmantošana vai neizmantošana nevar tik saistīta ar apraides atļauju saglabāšanu vai anulēšanu, vai citu būtisku priekšrocību piešķiršanu vai nepiešķiršanu programmu veidotājam.

Televīzijas kā medija skatīšanās paradumi, izplatīšanas veidi - tehnoloģijas, pēdējos gados ir būtiski mainījušies, un vēl turpinās mainīties. Būtiskākais pavērsiens bija digitālās apraides ieviešana, kas praktiski nozīmē skatītājiem daudz plašāku TV satura pieejamību un attiecīgi lielāku konkurenci starp satura veidotājiem. Latvijas likumos tiesības veidot televīzijas saturu ir piesaistītas izplatīšanas tehnoloģijām, bet tāda izpratne ir novecojusi. Var teikt pat vairāk - tā mazina latviešu valodā veidotā satura konkurētspēju, un, ja netiks veikti steidzīgi grozījumi, atsevišķos gadījumos iznīcinās šī satura veidotājus.

Tādēļ mēs ne tikai aicinām nekavējoties veikt izmaiņas likuma normās, bet arī aicinām apraides tiesības piesaistīt saturam, nevis tā apraides izplatīšanas tehnoloģijām. Saturs ir tas, ko prasa un saņems skatītājs. Saturs - programmu ievirze, formāts, mērķauditorija, raidījumu valoda, vietējo ziņu apjoms u.c. programmu veidojošie elementi veido programmu, nevis tehnoloģijas, kurās tās tiek izplatītas. Katra TV pati ir tiesīga izvērtēt programmu izplatīšanas platformas, lai maksimāli sasniegtu savu mērķauditoriju.

Ko darīt? Mēs lūdzam tikai vienu - lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos izrādīt kaut mazāko iedziļināšanos un izpratni. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā kabeļtelevīzijas un interneta translācijas ir pieminētas tikai garāmejot, tajā plašāk aprakstīta vien tradicionālā radio un televīzijas apraide. Tādēļ, iespējams, ir jāpapildina likums, kā arī jāmaina vietējo un reģionālo televīziju licenču izsniegšanas nosacījumi, tiem pievienojot, piemēram, aprakstu ar izplatīšanas platformām. Tas mūsu mazajā valstī būtu daudz loģiskāk.

Nekas nespēj aizvietot vietējās ziņas

Var jautāt - kādēļ tik ļoti jāuztraucas par dažu mazu televīziju izdzīvošanu un nākotni? Pirmkārt, mēs esam pārliecinājušies, ka skatītājiem ir interese par novadu ziņām - integritāte, ko izdodas panākt, sekojot notikumiem no mūsu zemes rietumkrasta līdz pat galējai austrumu robežai, ir ļoti nozīmīga, tā arī veicina patriotismu. Otrkārt, mēs nenovērtējam vietējo mediju nozīmi - nekas nespēj konkurēt ar vietējām ziņām - vai tās nāk no Latvijas lielajām pilsētām vai maziem pagastiem. Reģionālās televīzijas ir vērtība arī tādēļ, ka faktiski tās dokumentē mūsu vēsturi.

Reģionālās televīzijas jau pašlaik glabā plašu dokumentālo materiālu arhīvu un liktos loģiski, ja tās saņemtu arī daļu sabiedriskā pasūtījuma. Līdz šim to esam ieraduši saistīt tikai un vienīgi ar Latvijas Televīziju, un dzīvē lielākoties tā arī notiek. Taču Elektronisko plašsaziņas likums paredz, ka līdz 15% sabiedriskā pasūtījuma var tikt nodots arī citiem satura veidotājiem. Kādēļ lai tās nebūtu reģionālās televīzijas, kas spēj sagatavot kvalitatīvus sižetus par notikumiem un cilvēkiem dažādos mūsu valsts nostūros? It īpaši, ja ir tam nepieciešamā tehniskā bāze, žurnālisti, avoti, proti, viss nepieciešamais kvalitatīvam darbam.

Jāuzsver, ka tas būtu izdevīgāk arī nodokļu maksātājiem. Pat, ja LTV kādā brīdī iecerētu no nulles izveidot korespondentu tīklu Latvijā, tad viena sižeta sagatavošana izmaksātu milzu naudu. Sižeta sagatavošana vietējā televīzijā patlaban izmaksā apmēram 100 - 150 latus, savukārt Latvijas Televīzijai viena reģionālā sižeta sagatavošana izmaksā apmēram piecas reizes dārgāk. Līdzekļu ekonomija ir acīmredzama. Sabiedriskā pasūtījuma saņemšana būtu arī viens no stimuliem, lai vietējās televīzijas turpinātu attīstīties un uzlabotu satura kvalitāti.

Taču pirms tam būtu jāparūpējas, lai netiek iznīdēts jau sasniegtais - lai reģionālās un vietējās televīzijas, kas spēja vienoties un apvienoties Re:TV ietvaros, parādot sevi kā mūsdienīgu mediju ar tik ļoti svarīgo nacionālo saturu, nesaļimtu zem virszemes torņu būvniecības izmaksām un dažiem arhaiskiem likuma pantiem.