Atceros jaunas māmiņas sarunu ar sociālo darbinieci. Meitene grasījās iesniegt dokumentus pabalstam, diemžēl darbiniece bija nevis saprotoša, bet izvēlējās bargās kundzes lomu un sāka lasīt morāli par meitenes rīcību, neesošā tēva bezatbildību. Šī situācija teicami raksturo situāciju - pat, ja normatīvie akti nosaka ierēdņa rīcību, daudzi atbildīgi darbinieki ir gatavi paust nosodījumu, nievas, nicinājumu, nevis sniegt palīdzību.
Sabiedrība kopumā vienmēr ir bijusi pret jaunu meiteņu kļūšanu par māmiņām. Nav izņēmums arī seksuālās un reproduktīvās izglītības un tiesību eksperti, kas uzskata, ka visām sievietēm neatkarīgi no to vecuma jābūt pieejamai kontracepcijai, kas ļautu viņām izvēlēties, kad un cik bērnu laist pasaulē, ņemot vērā savus personiskos apsvērumus un ekonomiskās iespējas. No vienas puses, mēs vēlamies, lai jauniešiem būtu zināšanas par fizioloģiju, tie mācētu pasargāt sevi no nevēlamas grūtniecības un infekcijām. Mēs arī vēlamies, lai jauniešiem būtu labi saprotama izvēle, būtu saprotamas emocijas un tas, kā veidojas attiecības. Bet kā ar sievieti, kas vēlas bērniņu pavisam jauna? Pasaulē ir tikai dažas reproduktīvās veselības izglītības programmas, kas ietver zināšanas par maternitāti un bērnu audzināšanu. Atklāti sakot, vairākums speciālistu ir negatīvi noskaņoti pret šādu zināšanu iekļaušanu dzimumaudzināšanā. Tāpat pietrūkst valsts atbalsta programmas šīm jaunajām meitenēm.